Zelenska gatavība dialogam ar Maskavu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paudis gatavību apsvērt tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču uzsvēris, ka jebkādām sarunām jānotiek dialoga, nevis ultimātu, formātā. Kā ziņo telekanāls TV3, Zelenskis ir norādījis, ka ir gatavs tikties ar Putinu jebkurā formātā, taču šobrīd pastāv nesakritība starp Krievijas līdera publiskajiem izteikumiem un viņa reālajām darbībām. Zelenskis norādījis, ka tas ir dīvaini, ja Putins viena auditorija paziņo par vēlmi izbeigt karu, bet tajā pašā laikā turpina uzbrukumus un iznīcina civilo infrastruktūru. Viņš uzsvēris, ka svarīgākais ir, lai Krievijas līdera vārdi un rīcība saskanētu.
Attiecības ar ASV un drošības garantijas
Vienlaikus ar diskusijām par iespējamo dialogu ar Krieviju, Zelenskis aktīvi attīsta attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Nesen notikušajā tikšanās ar Trampu Floridā tika apspriests Ukrainas miera plāns, kas saskaņots aptuveni 90% apmērā, kā arī drošības garantijas. Zelenskis uzsvēris, ka šīs garantijas ir ārkārtīgi svarīgas un tām ir jābūt skaidrām, lai zināms, kad tās stāsies spēkā. Viņš paudis cerību uz stingrām drošības garantijām, ko apstiprinājis arī ASV prezidents.. Ukrainas prezidents arī norādījis, ka ASV apstiprinājušas ekonomisko paketi, kas ietver amerikāņu uzņēmumu līdzdalību Ukrainas attīstībā un brīvās tirdzniecības līguma izstrādi.. Zelenskis arī plāno tikšanos ar Ukrainas sabiedroto līderiem Francijā 6. janvārī, lai turpinātu apspriestu miera procesu un drošības jautājumus.
Kara perspektīvas un starptautiskais konteksts
Lai gan tiek runāts par miera sarunu iespējamību, militārie eksperti brīdina, ka karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies arī 2026. gadā.. Prognozes liecina, ka Krievija varētu turpināt uzbrukumus, jo tā uzkrāj raķetes un dronus, kā arī saņem piegādes no Ziemeļkorejas un Irānas.. Daži analītiķi uzskata, ka Krievija varētu būt gatava noslēgt karu uz Ukrainai ļoti neizdevīgiem nosacījumiem, īpaši, ja netiks panākta vienošanās par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izvirzījis uzdevumu 2026. gadā paplašināt tā dēvēto “buferzonu” Ukrainā, kas liecina par turpmāku agresiju.. Tiek prognozēts, ka kara iznākums varētu ietekmēt globālās sistēmas parametrus, potenciāli palielinot vai samazinot konfliktu skaitu pasaulē.
Sarežģīti jautājumi un nākotnes izaicinājumi
Neskatoties uz panākto progresu attiecībās ar ASV un gatavību dialogam ar Krieviju, pastāv virkne neatrisinātu jautājumu. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem joprojām ir Donbasa teritoriālā piederība un Zaporižjas atomelektrostacijas nākotne. Ukraina nevar piekrist Zaporižjas AES kopīgai vadībai ar Krieviju, un atteikšanās no savām teritorijām ir pretrunā ar valsts likumiem un sabiedrības nostāju.. Tāpat tiek uzsvērts, ka Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai ir būtiska drošības garantiju sastāvdaļa.. Ukrainas cīņa par brīvību 2026. gadā varētu būt izšķiroša, un tās panākumi lielā mērā atkarīgi no tehnoloģiskajiem izrāvieniem, īpaši pretgaisa aizsardzības stiprināšanas jomā.