Decembrī turpinās mazumtirdzniecības izaugsme

2025. gada novembrī, salēdinot ar 2024. gada novembri, Latvijas mazumtirdzniecīas apjomi pieauguši par 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Tas nozī, ka izaugsme gada griezumā turpinās jau sesto mēnesi pēc kārtas, sasniedzot augstāko apjomu rādītāju kopš 2022. gada marta. Tas norāda uz stabilu un noturīgu tendenci tautsaimniecībā. Papildus tam,Eiropas Komisijas apkopotais mazumtirdzniecības konfidences indekss liecina, ka novembrī noskaņojums mazumtirdzniecībā uzlabojies jau piekto mēnesi pēc kārtas, sasniedzot augstāko atzīmi kopš 2023. gada jūnija un nedaudz pārsniedzot indeksa ilgtermiņa vidējo līlmeni. To veicināja gan tirdzniecības apjomu palielināšanās, gan uzēmēju prognozes par turpmāko apjomu pieaugumu.

Galvenie izaugsmes virzītāji un kritumi

Novembrī galvenie mazumtirdzniecības pieauguma veicinātāji bija nepārtikas preces un degviela. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4%, savukārt autodegvielas tirgotie apjomi pieauga par 4,6%. Arī pārtikas preču mazumtirdzniecība novérota izaugsme, pieaugot par 0,8%. Tas sakrītā ar novéroto pārtikas patēriņa cenu pieauguma tempu samazināšanos, kas norāda uz patēriņa uzvedības atkarību no cenu svārstībām.

Starp nepārtikas precēm Ģenerālā pieauguma tendence jāatzīmē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, kurā apgrozījums pieauga par 16,6%. Tas ir jāatzīmē, ka šis pieaugums turpinās jau kopš 2024. gada februāra. Tāpat ievērojami pieaugumi novéroti farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 14,6%) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 10,3%). Palielinājums par 12,8% bija jāatzīmē mājokľa labiekārtošanas prečēm, un par 6,6% pieaugums bija novérots mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem.

Tomēr ne visas prečēm tendence bija pozitīva. Būtiskākais apgrozījuma kritums bija kultūras prečēm un atpūtā paredzētajām precēm (par 12,5%), kā arī apģérbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 9,7%). Samazinājums par 3,6% bija metālizstrādājumu, instrumentu, būmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā.

Izaugsme mēneša griezumā

Salīdzinaot ar oktobri, novembrī mazumtirdzniecības kopājais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 4,6%. Pēc sezonāli koriģētiem datiem salīzināmajās cenās, apgrozījums mēneša griezumā palielinājās par 0,3%. Pārtikas prečēm šajā periodā pieaugums bija 1,4%. Nepārtikas prečēm, neieskaitot autodegvielu, apjoms samazinājās par 0,6%, kamēr autodegvielas mazumtirdzniecība pieauga par 0,4%.

Mēneša griezumā vislielākais apgrozījuma pieaugums novérots mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 5,5%), farmaceitisko un medicīnisko prečēm (par 5,3%) un mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 4,0%). Savukārt vislielākais apgrozījuma kritums bija apģérbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 7,0%), kā arī kultūras prečēm un atpūtas prečēm (par 6,5%).

Ekonomiskā situācija un prognozes

Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums 2025. gada vienpadsmit mēnešos kopā nodrošināja nepārtikas prečēm, kas palielinājuās par 4,6%. Tikmēr pārtikas prečēm novérots kritums par 2%, ko noteica joprojām strauji augot cenas. Kopā vīsiem mazumtirdzniecības apjomiem patēriņa cenas palielinājās par 3%, savukārt pārtikas prečēm cenu pieaugums bija 5,1%.

Ekonomikas ministrijas analītiīki prognozē, ka Latvijas ekonomika 2025. gadā varētu pieaugt par 1,2%.

Analītiīki norāda, ka Latvijas ekonomikas attība atkarīga no patēriņa pieprasījuma, kurā svarīgākais faktors ir iedzīvotāju pirktspēja, ko ietekmē gan algas, gan inflācija. Ja algas pieaug Ātrāk nekā inflācija, tad iedzīvotāji var vairāk térēt, kas savukārt veicina pieprasījumu un tautsaimniecības izaugsmi. Banku analītiīki prognozē, ka inflācija Latvijā turpinās bremzēties, tuvojoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajam 2% mērķim.