Inovatīva kardioneiro ablācijas metode sniedz cerību pacientiem ar smagu bradikardiju
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) veiksmīgi īstenota jauna un inovatīva medicīnas procedūra – kardioneiro ablācija, kas ļāvusi glābt divus pacientus no dzīvībai bīstamas sirdsdarbības palēnināšanās jeb smagas bradikardijas lēkmēm. Šī ir pirmā reize Latvijā, kad šī metode, izmantojot radiofrekvences enerģiju, veiksmīgi pielietota, sniedzot pacientiem jaunu cerību uz uzlabotu dzīves kvalitāti.
Bradikardija, ko izraisa parasimpātiskās nervu sistēmas pārmērīga aktivācija, var radīt nopietnas sekas, tostarp samaņas zudumu jeb neirokardiālo sinkopi. Līdz šim šādos gadījumos galvenā ārstēšanas iespēja bija kardiostimulatora implantācija, kas ne vienmēr ir piemērota jaunākiem pacientiem. Jaunā kardioneiro ablācijas metode piedāvā alternatīvu pieeju, ļaujot efektīvi ārstēt šo stāvokli.
Kardioneiro ablācija: kā tā darbojas?
Kardioneiro ablācija ir procedūra, kuras laikā ar radiofrekvences enerģijas palīdzību tiek bloķēta parasimpātiskā impulsa pārnese uz sirds ganglijiem. Šie gangliji atrodas sirds priekškambaros un ir atbildīgi par sirdsdarbības palēnināšanos. Procedūrai tiek izmantota tāda pati radiofrekvences enerģija kā citās modernās endokardiālās procedūrās, kas nodrošina precīzu un efektīvu mērķēšanu. Radiofrekvences enerģija tiek izmantota medicīnā plaši, piemēram, audu atjaunošanā un sāpju mazināšanā, savukārt medicīnā radiofrekvences ķirurģiskie rokturi tiek izmantoti dažādās procedūrās, tostarp ādas savilkšanai un tauku samazināšanai.
Parasimpātiskā nervu sistēma ir daļa no autonomās nervu sistēmas, kas regulē organisma funkcijas miera un atpūtas laikā, piemēram, palēnina sirdsdarbību un veicina gremošanu. Tās pārmērīga aktivācija var izraisīt nopietnas veselības problēmas, kā minēts iepriekš. Ablācija ļauj precīzi ietekmēt šos procesus.
Divu pacientu pieredzes ar jauno metodi
RAKUS šo inovatīvo metodi veiksmīgi pielietojis diviem pacientiem. Viena no viņām ir 63 gadus veca sieviete, kurai bezsamaņas epizodes iespējams radās pēc vīrusu infekcijas, ko diagnostikas izmeklējumos apstiprināja kā izteiktu parasimpātiskās reakcijas rezultātu. Otram pacientam, 56 gadus vecam vīrietim, smagas bradikardijas lēkmes atkārtojās stresa situācijās, īpaši lidošanas laikā, un ierastās ārstēšanas metodes nebija efektīvas.
Abiem pacientiem kardioneiro ablācija ir būtiski uzlabojusi ikdienas dzīves kvalitāti un drošību, novēršot dzīvībai bīstamas sirdsdarbības epizodes.
Iepriekšējās un nākotnes ārstēšanas metodes
Pirms šīs metodes ieviešanas smagas bradikardijas gadījumā vienīgā alternatīva bija kardiostimulatora implantācija. Lai gan tas ir efektīvs risinājums, jaunākiem pacientiem tas ne vienmēr ir optimāli piemērots. Šobrīd notiek arī klīniskie pētījumi par jaunām medikamentu iespējām, kas nākotnē varētu sniegt papildu risinājumus. Tomēr, kamēr šie pētījumi nav noslēgušies, kardioneiro ablācija ir nozīmīgs solis uz priekšu.
Kardiologs Aigars Rubulis, kurš palīdzējis ieviest šo metodi RAKUS, pauž gandarījumu un uzsver, ka šī procedūra kļūst arvien populārāka vadošajās Eiropas klīnikās. Viņš izteicis cerību, ka RAKUS speciālisti varētu kļūt par līderiem šīs ārstēšanas pieejas attīstībā Latvijā.
Perspektīvas un diagnostika
Lai noteiktu, kuriem pacientiem kardioneiro ablācija ir piemērotākā ārstēšanas metode, tiek veikts speciāls diagnostikas tests – slīpā galda tests (tilt table test). Tas palīdz novērtēt organisma reakciju uz dažādiem stāvokļiem un noteikt precīzu diagnozi, pirms tiek veikta procedūra.