Policijas pārstāve norādīja, ka viņas rīcībā nav informācijas par iepriekšējos gados sāktiem līdzīgiem procesiem, bet policija to varot apkopot un nosūtīt komisijai.
Tieslietu ministrijas pārstāve, atbildot uz jautājumu, vai esošais krimināltiesiskais regulējums ir pietiekams, lai reaģētu uz gadījumiem, kad ir pamats domāt par fiktīvu cilvēku nodarbinātību, norādīja, ka ir grūti pateikt, vai regulējumā kas trūkst.
Viņa sacīja, ka TM Krimināllikuma darba grupā nav saņēmusi indikācijas no izmeklētājiem vai kriminālprocesu virzītājiem par to, ka trūktu normatīvā regulējuma un nebūtu iespējams kādas situācijas risināt.
Judins pauda uzskatu, ka problēma nav tā, ka “nav pantu”, bet, ka informācija par šiem gadījumiem tiek uztverta citādi. Proti, netiekot skatīts atbildības aspekts, bet runāts par to, ka “cilvēki ir spiesti strādāt tik daudz”. “Mēs saprotam, ka 450 stundas mēnesī nestrādā šis cilvēks,” sacīja Judins, norādot, ka nauda tiek maksāta par to, ka cilvēks vienkārši skaitās nodarbināts.
Deputāte Inese Kalniņa (JV) norādīja, ka, viņasprāt, Krimināllikumā ir plašas iespējas šādos gadījumos vainīgos sodīt. Vienlaikus viņa no valsts puses saskata nepietiekamu uzraudzību pār slimnīcām, ko īsteno VM kā kapitāldaļu turētāja.
Deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) sacīja, ka, viņaprāt, nebūtu jāsāk ar cilvēku sodīšanu, bet gan jādomā par to, kā nodrošināt, lai slimnīcās ir speciālisti, un viņi nebūtu jāpieraksta uz “pilno maiņu”.