Igors Eidmans uzskata, ka Kremļa “elite” ir neapmierināta ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un jau gatavo viņa aizstājēju, raksta Dialog UA.
Vai 2026. gadā Krievijā ir iespējams apvērsums? Uz šo jautājumu savā emuārā atbildēja krievu sociologs un opozīcijas pārstāvis Igors Eidmans.
2025. gada galvenais rezultāts ir tas, ka Putina un Trampa bandai neizdevās nospiest Ukrainu uz ceļiem. Putinam neizdevās to diplomātiski iznīcināt ar Trampa palīdzību, un tagad viņš atkal cenšas sasniegt šo mērķi kaujas laukā.
Krievijas diktators ir atteicies no idejas iesaldēt karu pašreizējās frontes līnijās un ir paļāvies uz militāru ofensīvu. Viņš cenšas “pārdot” ātras uzvaras solījumu gan saviem starptautiskajiem partneriem, tostarp Trampam, gan Krievijas “elitei”.
Tuvākajos mēnešos viņiem visiem kļūs skaidrs, ka uzvaras rēgs atkal nav materializējies. Tad Krievijas diktatoru gaida nopietnas nepatikšanas. Tikai slinkie pēdējā laikā nav rakstījuši par kritisko ekonomisko un budžeta situāciju Krievijā un straujo naftas un gāzes ieņēmumu kritumu. Tomēr arī iekšpolitiskā situācija nākamajā gadā būs diezgan bīstama Putinam.
Krievijas “elite” sapņoja par kaut kādu vienošanos ar Trampu, kas ļautu viņiem izkļūt no neveiksmīgā kara ar Krievijai labvēlīgiem noteikumiem. Un Tramps jau pagājušajā gadā ierosināja šādu kara izbeigšanas veidu. Bet Putins pieprasīja visu uzreiz, būtībā uzstājot, lai Tramps piespiež Ukrainu kapitulēt. Izrādījās, ka Amerikas prezidents to vienkārši nespēj izdarīt. Tā rezultātā iesaldētais karš, uz kuru Krievijas “elite” bija cerējusi, neīstenojās. Un pie tā ir vainīgs Putins; viņš iedomājas sevi par lielu militāro vadītāju, ir pilnībā apsēsts ar kara spēli un nevar apstāties.
Neapmierinātība ar viņu viņa paša svītā tikai pieaugs. Nav izslēgta hipotētiska apvērsuma iespējamību Krievijā jau nākamgad.
Krievijas valdošajai elitei jau ir kandidāts Putina pēcteča amatam – Dmitrijs Kozaks. Viņš ir saistīts gan ar Sanktpēterburgas frakciju, no kuras viņš nāca, gan ar Maskavas frakciju (Sobjaņina un Jevtušenkova draugs un līdzgaitnieks). Gada beigās mediji aktīvi kultivēja un popularizēja viņa tēlu kā kara pretinieku un reformatoru. Tā nevar būt nejaušība. Acīmredzot, viņi jau gatavo viņu sarunām ar Rietumiem par sankciju atcelšanu un attiecību atjaunošanu kā “jaunas, pretkara, reformējošas” Krievijas pārstāvim. Krievu politiskajai emigrācijai nāksies pastāvēt maliņā. “Vai šis scenārijs jums šķiet nereāls? Es nestrīdēšos. Tomēr vienīgā alternatīva ir liels Eiropas karš starp Krieviju un vadošajām Eiropas valstīm turpmākajos gados,” uzskata Igors Eidmans.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā