Pretestība iecerei izveidot krematoriju Imantā

Rīgā, Imantas apkaimes pievārtē, attīstītāji plāno izveidot pirmo privāto kapsētu ar krematoriju un kolumbāriju, taču šī iecere sastopas ar spēcīgu pretestību no vietējiem iedzīvotājiem. Lai gan publiskā apspriešana par projektu turpinās, jau saņemti vairāk nekā 500 kategoriski iebildumi. Iedzīvotāju protestus aktīvi atbalsta un parakstu vākšanā palīdz Rīgas domes opozīcijas politiskie spēki, kuri neatbalsta šo projektu. Iebilstoties pret ieceri, Rīgas domes opozīcijas deputāti ir savākuši jau vairāk nekā 3000 iedzīvotāju parakstus, kas tiks iesniegti Pilsētas attīstības departamentā.

Sākotnējā informācija liecina, ka plānotā kapsēta un krematorija atrastos Baltegļu ielā 30, astoņu hektāru zemesgabalā, kas pašlaik ir aizaugusi un degradēta teritorija. Teritorija atrodas starp Lāčupes kapiem un Imantas mikrorajonu, un tās izveidei nepieciešamas izmaiņas Rīgas teritorijas plānojumā, jo pašreizējais plānojums tur kapsētas būvniecību neļauj. Paredzēts izveidot tradicionālās apbedījumu vietas, krematoriju, kolumbāriju, sēru birzi, morgu, kā arī dzīvnieku kapsētu un autostāvvietu 150 automašīnām.

Iedzīvotāju galvenie iebildumi

Vietējie iedzīvotāji pauž bažas par potenciālo kaitējumu videi un dzīves kvalitātei. Viens no galvenajiem iebildumiem ir saistīts ar iespējamām kaitīgajām emisijām un smakām no krematorijas, kas varētu negatīvi ietekmēt gaisa kvalitāti Imantas apkaimē, īpaši ņemot vērā, ka tuvumā atrodas bērnudārzi un skolas. Tāpat iedzīvotāji norāda uz sociāli emocionālo diskomfortu, ko rada šādas būves tuvums dzīvojamai zonai. Tiek paustas arī bažas par formālu sabiedrisko apspriešanu, norādot, ka iedzīvotāji nav pietiekami informēti un viņu viedoklis nav ņemts vērā. Kāds vietējais iedzīvotājs izteicies: “Kā jūs justos, ja te katru dienu skanētu sēru mūzika un cilvēki raudātu, ar puķēm staigātu riņķī? Neviens, man liekas, nepriecātos.”

Opozīcijas nostāja un pieprasījumi

Partija “Saskaņa” ir aktīvi iesaistījusies iedzīvotāju protestos, kategoriski iebilstot pret krematorijas celtniecību Imantā. Viņuprāt, šāda iecere ir pretrunā gan ar sabiedrības interesēm, gan ar veselīgas pilsētvides principiem. Kā norāda partijas pārstāvji, nav veikts pilnvērtīgs ietekmes uz vidi novērtējums, un pastāv risks, ka krematorija var radīt kaitīgu piesārņojumu. Tāpat tiek uzsvērts sociālais un emocionālais spiediens uz apkārtējo iedzīvotāju kopienu. Opozīcija aicina Rīgas domi apturēt krematorijas plānošanu konkrētajā teritorijā, nodrošināt caurspīdīgu un sabiedrībai saprotamu apspriešanas procesu, kā arī izskatīt alternatīvas vietas, kur šāda būve neradītu konfliktu ar sabiedrību.ievērojot iedzīvotāju tiesības uz tīru un drošu vidi.

Projekta atbalstītāji un alternatīvi viedokļi

Neskatoties uz plašo pretestību, ir arī balsis, kas atbalsta ieceri. Imantas apkaimes biedrības “Anniņmuiža” pārstāvis Māris Krastiņš norāda, ka Lāčupes kapos trūkst vietu, tādēļ jauna kapsēta ir nepieciešama. Viņš uzsver, ka paredzētā teritorija ir pietiekami tālu no Imantas mikrorajona, un plānotās apstādījumu buferzonas mazinās vizuālo ietekmi uz blakus esošajām privātmājām. Uzņēmumi “Rīgas apbedīšanas dienests” un “ABSocial”, kas plāno kapsētas izveidi, prognozē, ka tajā varētu apbedīt vismaz 3500 cilvēku, bet ar urnām glabāšanas vietām šis skaits varētu pieaugt līdz 6500 vai pat trīskāršoties.

Krematoriju izmantošana Latvijā

Latvijā pašlaik darbojas trīs krematorijas – Rīgā, Saldū un Valmierā, un tajās tiek kremēti aptuveni 30% no mirušajiem. Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder krematorija Varoņu ielā, taču tās nomas līgumi un apsaimniekošana ir bijuši arī tiesu darbu priekšmets. Privātie apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā kremācijas pakalpojumus dažādās Latvijas pilsētās, sadarbojoties ar esošajām krematorijām.