Savukārt Apvienoto sarakstu (AS) politoloģe saredz kā pragmatisku un konstruktīvu politisko spēku, kas, iespējams, uzsvērs ekonomikas attīstību, reģionu jautājumus un valsts pārvaldības kvalitāti, vienlaikus pozicionējot sevi kā iespējamu alternatīvu esošajām varas partijām.
Runājot par “Latviju pirmajā vietā” (LPV), Metla-Rozentāle akcentēja, ka partijas reitingi ir salīdzinoši augsti, tomēr šādam politiskajam piedāvājumam Latvijā varētu būt noteikti izaugsmes griesti. Viņa norādīja, ka neapmierinātība ar valdību automātiski nenozīmē atbalstu LPV un, lai gan partija, visticamāk, saglabās vadoša opozīcijas spēka lomu, tās iespējas kļūt par nozīmīgu valdības partneri ir ierobežotas.
Jautāta par iespējamām pēcvēlēšanu koalīcijām, politoloģe norādīja, ka izšķiroša būs vēlēšanu matemātika un partiju iegūto mandātu sadalījums. Viņa pieļāva dažādus scenārijus, tostarp dažādas rokādes starp ZZS, JV, “Progresīvajiem” un AS, taču neizslēdza arī cita koalīcijas modeļa atjaunošanu ar JV, NA un AS, ja tas ļautu izveidot stabilu vairākumu.
Metla-Rozentāle uzsvēra, ka patlaban vēl ir grūti prognozēt kādu konkrētu koalīcijas modeli, tomēr, viņasprāt, LPV arī pēc vēlēšanām paliks spēcīgs opozīcijas spēlētājs.