Daudz atklājumu pēdējos gados izdarīts, kas papildina mūsu zināšanas par priekštečiem un to dzīvesveidu. Tādas tehnoloģijas kā LiDAR ļauj vienu pēc otra atsegt lietusmežu gadsimtiem ilgi slēptos pagātnes dārgumus, kuru atrašana parastās ekspedīcijās, mērojot ceļu pa sauszemi, būtu neticama veiksme. Taču aizvien vairākas vēsturiskos avotos pieminētas senpilsētas arheologiem nav izdevies atrast. Un – nē, neviena no tām nav mītiskā Atlantīda dzelmē vai zeltā klātā Eldorado.
Akada jeb Agade
Akada bija centrs senai valstij Divupes vidusdaļā, ko mēdz uzskatīt par pirmo īsto impēriju. Valdnieks Sargons aptuveni 24. gadsimtā pirms mūsu ēras apvienoja reģionā esošās pilsētvalstis un izveidoja spēcīgu valsti, kas dominēja plašā Divupes reģionā. Akadas vārds minēts gan ķīļrakstā rakstītos šumeru avotos, gan arī jūdaistu svētajos rakstos – Tanahā.
Taču fiziskas liecības par Akadu tā arī nav atrastas. Tiek uzskatīts, ka tā atradusies kaut kur mūsdienu Irākas teritorijā. Ir vairākas versijas par tās atrašanās vietu – netālu no Siparas, senas šumeru un vēlāk babiloniešu pilsētas, vai arī Kišas un Babilonas jeb Bābeles reģionā. Tāpat Akadas valsts galvaspilsētas liecības tiek meklētas gan Tigras, gan tās pietekas Sirvanas (Dijalas) krastos.
Māla plāksnītes melnajā tirgū
Par vairākām senajām apmetnēm un pilsētām zināms no ķīļraksta māla plāksnītēm, kas pēkšņi “no zila gaisa” parādījās arheoloģisko artefaktu melnajā tirgū. Tajās minētās vietas oficiālos izrakumos nav atrastas, taču kaut kur jau šīs plāksnītes tika uzietas. Proti, atradējiem varētu būt zināma šo seno apmetņu atrašanās vieta.
Viens no skaļākajiem skandāliem saistīts ar veikalu ķēdes “Hobby Lobby”, kas tirgo dažādus interjera un dizaina priekšmetus, īpašnieku Stīvu Grīnu. Miljardieris aizrāvies ar senu artefaktu kolekcionēšanu, un tostarp parādījās ziņas, ka viņa rīcībā caur neoficiāliem darījumiem nonākušas nelegāli iegūtas un no valsts izvestas ķīļraksta māla plāksnītes – vairāk nekā divi tūkstoši. Tās vairākos piegājienos atsavinātas, un “Hobby Lobby” vadība par artefaktu nelegālu importu samaksāja trīs miljonu dolāru sodu. Grīns tolaik paziņojumā medijiem norādīja, ka sadarbojas ar varas iestādēm, un esot “vajadzējis rūpīgāk izvērtēt šo priekšmetu iegūšanas procesu”, proti, pārbaudīt to izcelsmi. Kompānijas nolīgti kultūrvēsturisko priekšmetu likumu eksperti jau 2010. gadā esot brīdinājuši, ka šādi no Irākas ievesti artefakti ir augsta riska, respektīvi, varētu būt iegūti nelegāli, melnajiem arheologiem “aptīrot” vēsturiski nozīmīgas vietas.
Foto: AP/Scanpix/LETA
Irākas senlietu eksperts Džons Rasels pēta “Hobby Lobby” lietā atsavinātās ķīļraksta plāksnītes.
Pēc atsavināšanas ķīļraksta māla plāksnītes izpētītas, un arheologi secinājuši, ka aptuveni 1400 no tām izcelsmes vieta varētu būt pirms 4000 gadiem eksistējusī šumeru senpilsēta Irisagriga. Ķīļraksta atšifrējumos atklājās gan vēstis par Irisagrigas arhitektūru, gan par elites mītnēs turētiem dzīvniekiem, tostarp suņiem un arī lauvām, kas barotas ar liellopiem. Tāpat šajos avotos fiksēti dažādi saimnieciski darījumi un amatpersonas, kas kalpojušas valdniekam. Tāpat rakstīts par svinībām dievībai Enki celtā templī. Par spīti visai šai informācijai, arheologiem nav zināms, kur tieši Irisagriga atradusies. Kā uzskata arheologi, to zina vien tie, kas atraduši ķīļraksta plāksnītes kaut kad 2003. gadā, kad ASV vadītā koalīcija sāka militāru operāciju Irākā.
Arī Al-Jahudu
Līdzīgi kā ar Irisagrigu, par šo pilsētu zināms vien no ķīļrakstiem. Aptuveni 200 māla plāksnītes vēsta par Al-Jahudu, un senākā no tām ir datēta ar 572. gadu pirms mūsu ēras.
Šie avoti stāsta par vietu, kur pēc Jūdejas ķēniņvalsts iekarošanas, ko īstenoja Babilonijas valdnieks Nebukadnecars II, dzīvojuši deportētie ebreji.
Plāksnītēs rakstīts par izraidīto ebreju veselības un finansiālo stāvokli, kā arī vairākkārt minēta viņu galvenā apmešanās vieta – “Al-Yahudu” nosaukums tā arī var tikt tulkots – “Jūdu pilsēta”.
Publiski pieejamā informācija neko neatklāj par šo māla plāksnīšu izcelsmes vietu, kas atkal liecina – tās nav iegūtas oficiālos arheoloģiskajos izrakumos, bet gan uzdarbojušies nelegālie seno artefaktu “mednieki”. Pirmo reizi par šiem rakstiem sabiedrība uzzināja 1999. gadā, kad divi pētnieki no Francijas uzrakstīja publikāciju, kurā tostarp minēja senlietu kolekcionāra Šlomo Musaīfa krājumā esošos artefaktus. Vēlāk izrādījās, ka tie nav vis daži eksemplāri, bet apmēram 200. Viena no versijām ir, ka šī vieta bijusi Borsipā, kur šobrīd atrodas sena zikurāta paliekas, bet drošu pierādījumu tam nav.
Tinisa jeb Tjenu Ēģiptē
No Divupes pārceļamies uz Seno Ēģipti. Pilsēta, ko grieķi sauca par Tinisu, bet ēģiptieši par Tenju, ir labi dokumentēta vēsturiskajos rakstos. Tā atradusies kaut kur Augšēģiptē un bijis varas centrs. Kā liecina senā ēģiptiešu priestera un vēsturnieka Manetona rakstītais, Tinisā pirms ampēram 5000 gadiem, tātad trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, kad notikusi Ēģiptes apvienošana, valdījuši vieni no pirmajiem ēģiptiešu valdniekiem.
Tinisa piedzīvoja strauju norietu, kad par Senās Ēģiptes galvaspilsētu kļuva Memfisa. Kaut zināmu lomu tā saglabāja, tā galu galā zaudēja arī savu nozīmi kā vietējs administratīvais centrs. Vairums eģiptologu uzskata, ka Tinisa jeb Tenju atradusies kaut kur senpilsētas Abidosas jeb mūsdienu Girgas tuvumā. Taču precīza šīs senpilsētas atrašanās vieta aizvien nav zināma.
Vēl viena senā galvaspilsēta
Tāpat kā Tinisai, arī Itavi reiz bija reģiona centra un galvaspilsētas gods. Vēstures avoti liecina, ka šīs pilsētas būvniecību pavēlēja uzsākt faraons Amenemhets I, kurš valdīja no aptuveni 1981. līdz 1952. gadam pirms mūsu ēras. Faraons ņēma nelabu galu – viņu noslepkavoja. Par spīti tam, pilsēta vēl vairākus turpmākos gadsimtus saglabāja savu statusu.
Arheologi uzskata, ka tā atradās Ēģiptes daļā, kur mūsdienās ir apdzīvota vieta Lišta. Te arī atrodas Amenemheta I un Senusreta I valdīšanas laikā būvētās piramīdas. Taču precīza Itavi atrašanās vieta vēl nav noskaidrota.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit