Vai esat ko dzirdējuši par hipertropisko klimatu? Droši vien, ka nē, jo šo terminu pētnieki ieviesa nupat, lai raksturotu Amazones baseina lietus mežos notiekošo. Iepriekš nebija vajadzības, jo analogi apstākļi uz mūsu planētas nav bijuši miljoniem gadu.
Klimata datus pētnieki parasti skatās 30 gadu nogriežņos. Šādu datu kopu, iegūtu no dažādiem avotiem, par apmežotajām platībām un arī augsnes stāvokli tajās, un koku reakciju uz temperatūras paaugstināšanos un ilgstošu sausumu analizēja nesen prestižajā zinātniskajā žurnālā “Nature” publicētā darba autori. Bez pārsteigumiem – secināts, ka ilgstoša sausuma periodos koki iet bojā. Jo īpaši sausums ietekmē ātri augošas koku sugas ar mazāku koksnes blīvumu.
Otrkārt, veikti mērījumi divās vietās Amazones mežos 2015. un 2023. gadā, kad El Niño ietekmē Amazones baseina reģions piedzīvoja ilgstošu sausumu. Šie mērījumi ļāva noteikt to augsnes mitruma slieksni, zem kura krasi samazinās arī mitruma iztvaikošana no koku lapotnēm, koku aizsargmehānismam mēģinot sausuma apstākļos atdot apkārtējā vidē pēc iespējas mazāk ūdens. Tas savukārt arī nozīmē, ka lapotne arī daudz mazāk spēj absorbēt atmosfērā esošo oglekļa dioksīdu, kas nepieciešams fotosintēzes procesiem. Ja sausums ir ilgstošs, mazāk izturīgie koki iet bojā.
Šobrīd, kā norāda pētnieki, šādu karstuma un sausuma viļņu laikā apstākļi skartajos reģionos var tikt pielīdzināmi tiem, kas uz Zemes valdīja pirms aptuveni 10 miljoniem gadu, kad klimats bija krietni karstāks. Zinātnieki to nosauca par hipertropisko klimatu.
Kā paziņojumā medijiem skaidro pētījuma vadošais autors Džefs Čeimberss, “šādi apstākļi vairs neatbilst tam, ko uzskatām par tropu mežam raksturīgiem”, tāpēc arī jauns termins.
Kaut pagaidām šādi apstākļi Amazones mežus skar vien periodiski un pārejoši, turpinot pieaugt siltumnīcefekta gāzu emisijām, sliktākajā scenārijā klimata modeļi uzrāda, ka šī gadsimta beigās ekstrēma karstuma un sausuma periodi būs 150 dienas gadā, tostarp arī tajos mēnešos, kas šobrīd ir lietus sezona – no decembra līdz maijam. Pie šāda scenārija līdz šī gadsimta beigām koku bojāeja Amazones lietus mežos pieaugtu par vairāk nekā 50%.
Tā kā Amazones meži, tāpat kā lietus meži citās pasaules vietās, spēlē būtisku lomu planētas oglekļa aprites ciklā, masveida koku izmiršanai būs tālejošas un nepatīkamas sekas. Līdzīgi kā citos pētījumos par klimata krīzi, kur zinātnieki vēršas pie sabiedrības ar skaudriem vēstījumiem, arī šajā gadījumā autori norāda – ar atbildīgiem lēmumiem un izlēmīgu rīcību jau šodien, nevis rīt vai pēc desmit gadiem, sliktākos no scenārijiem aizvien var novērst. Taču, ja tiks turpināta saimniekošana pēc ierastā modeļa, pienāks brīdis, kad izlieto vairs sasmelt nevarēs.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit