2026. gadā Latvijas ekonomikas galvenais dzinējspēks būs mājsaimniecību patēriņš
Ekonomisti prognozē, ka 2026. gadā Latvijas ekonomikas attīstību galvenokārt virzīs iedzīvotāju pirktspēja un iekšējais patēriņš, nevis eksporta apjoms vai ārējie tirgi. Lai gan iepriekšējos gados straujāka izaugsme tika gaidīta no eksporta, pašreizējās prognozes liecina par tendenci uz vietējo resursu izmantošanu ekonomikas stimulēšanai. Šī pāreja solās dot jaunu impulsu mazumtirdzniecībai, pakalpojumu sektoram un mājokļu tirgum, kas tieši saistīti ar iedzīvotāju finansiālo stāvokli un noskaņojumu.
Algas aug straujāk par inflāciju, pirktspēja atjaunojas
Galvenais faktors, kas veicinās iekšējo patēriņu, ir algas, kas turpina augt straujāk nekā inflācija. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju reālā pirktspēja pakāpeniski atjaunojas. Lai gan inflācijas prognozes dažādiem avotiem nedaudz atšķiras, kopējā tendence liecina par tās palēnināšanos līdz aptuveni 2-3% līmenim 2026. gadā. Piemēram, Latvijas Banka prognozē inflāciju 3,2% apmērā 2026. gadā. Savukārt citas prognozes liecina, ka gada vidējā inflācija varētu būt aptuveni 2,4-3%. Šī situācija, kad algas pieaug straujāk nekā cenas, ļauj iedzīvotājiem vairāk tērēt, tādējādi stimulējot ekonomikas izaugsmi.
Iekšējais patēriņš veicinās mazumtirdzniecību un pakalpojumus
Straujāks privātais patēriņš paredzams gan no Finanšu ministrijas prognozēm, kas norāda uz mājokļu labiekārtošanas preču, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu un farmaceitisko preču mazumtirdzniecības pieaugumu, gan arī no citu ekspertu vērtējumiem. Šis pieaugums ir tieši saistīts ar iedzīvotāju pieaugošo pirktspēju un lielāku pieejamību aizdevumiem, kas veicina gan lielākus pirkumus, gan arī investīcijas mājokļos. Tiek prognozēts, ka arī pakalpojumu nozares, tostarp izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, turpinās attīstīties, gūstot labumu no pieaugošā iekšējā pieprasījuma.
Mājokļu tirgus prognozes un banku kreditēšanas politika
Nekustamā īpašuma tirgū sagaidāms mērens attīstības pieaugums. Lai gan sērijveida dzīvokļu tirgus joprojām būs aktīvs, tiek prognozēta interese par jauniem projektiem. Banku kreditēšanas politika kļūst draudzīgāka, īpaši pret energoefektīviem projektiem, kas mudina cilvēkus arvien vairāk izmantot hipotekāros kredītus savu mājokļu iegādei. Lai gan dzīvokļu cenas netiek prognozētas krasi kritīsies, tās varētu kļūt pieejamākas, īpaši salīdzinot ar citām Baltijas valstīm.
Izaicinājumi un riski
Neskatoties uz pozitīvajām prognozēm, pastāv arī riski. Viens no galvenajiem izaicinājumiem joprojām ir darbaspēka pieejamība un ar to saistītais darbaspēka izmaksu pieaugums, kas varētu radīt spiedienu uz uzņēmumu konkurētspēju. Tāpat jāņem vērā ģeopolitiskā nenoteiktība un globālās ekonomikas riski, kas varētu ietekmēt arī Latvijas eksportu un investīciju vidi. Lai gan ārējais pieprasījums nav galvenais ekonomikas dzinējspēks, tā stabilitāte joprojām ir svarīga.