2026. gadā debesīs būs iespējams vērot dažādus interesantus astronomiskos notikumus. Gaidāms saules aptumsums, planētu parāde, kā arī meteoru plūsmas. Latvijas Universitātes observatorijā rit jau 40. sezona un šogad apmeklētājus piesaistījis arī jaunais teleskops. 

Šoruden Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī uzsākta jau 40. novērojumu sezona, kurā pagaidām gan bijis daudz apmākušos dienu, kas ierobežo debesu vērošanu. Neraugoties uz to, observatorijā apmeklētāju ir arvien vairāk, jo uzmanību piesaistījis arī šogad uzstādītais jaunais teleskops, kura objektīva diametrs ir 254 mm, un tas dod iespēju saskatīt arī tālākas, sīkākas un blāvākas zvaigznes.

Bez atsevišķām komētām un minētajiem planētu gredzeniem astronoms Vitālijs Kuzmovs aizejošajā gadā izceļ arī septembrī piedzīvoto sarkano Mēness aptumsumu:

“Mēness skaistais sarkanais aptumsums – asiņainais Mēness, kur cilvēkiem uzreiz bija jautājums, kāpēc tāds nosaukums. Mēness bija pilnībā aizsegts, un tādēļ, ka tas notika saulrietā, tas arī bija tāds sarkans. Es pats arī vēroju un fotografēju, un tas bija kārtējais astronomu “oho”. Jāsaka, ka tad, kad bija pats sākums aptumsumam, iekšēji jau sāku šaubīties, vai mēs tiešām redzēsim, jo tas Mēness bija diezgan tumšs un debesis diezgan gaišas, un nav, un nav. Un tad jau pēkšņi parādās pirmās cilvēku fotogrāfijas ar binokļiem. Tas bija 7. septembrī, sākās tas plkst. 8.40, bet sanāca tieši plkst. 8.40. Arī Saule norietēja, un skaidrs, ka debesis vēl pārāk gaišas un tādu aptumšoto objektu vēl redzēt nevarēja, un tad ap plkst. 10 viss tas skaistums bija. Martā šādu pašu Mēnesi vēros okeāna otrajā pusē. Šogad vērojām mēs septembrī, bet martā vēros viņi, un amerikāņiem tāds sarkanais Mēness vēl tikai būs.”

Runājot par to, kas debesu novērojumu jomā gaidāms šajā gadā, astronoms norāda, ka 12. augustā notiks pilns Saules aptumsums, kas Latvijā gan būs redzams kā daļējs.

Savukārt jau februārī gaidāma kārtējā planētu parāde, kad iespēja vienlaikus ieraudzīt teju visas Saules sistēmas planētas.

“Februārī kārtējā planētu parāde būs 28. datumā, bet to būs jāvēro tieši, kad saule norietēs. Jo, ja mēs pagaidīsim kādu stundiņu vēlāk, tad jau dažas planētas aizies aiz horizonta. Tas būs ap pieciem vakarā,” atzīmē Kuzmovs.

“Būs iespēja vienlaicīgi ieraudzīt visas saules sistēmas planētas, izņemot Marsu, jo tas pagaidām vēl ir Saules otrajā pusē. Visas pārējās – Venēra, Merkurs, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns – gan ir, bet vienīgais, ka Neptūns ir redzams tikai ar teleskopu palīdzību. Urānu var saskatīt arī ar binokli labu, bet visu pārējo var redzēt. Un plus vēl būs Mēness,” viņš turpina.

Tāpat ierasti ik gadu notiek vairākas meteoru plūsmas jeb “zvaigžņu lietus”. Populārākā meteoru plūsma ir Perseīdas, kas maksimumu sasniedz naktī no 12. uz 13. augustu un meteoru skaits var būt līdz 100 stundā. Savukārt nākotnes paaudzes varēs piedzīvot burtisku meteoru vētru, saka astronoms:

“Teiksim tā – plūsmas intensitāte ir kādu gadu vairāk, kādu gadu mazāk. Tas atkarīgs no tā, caur kādu trajektorijas punktu iziet Zeme tanī orbītā, un mūsu mazmazbērniem būs ko vērot gadsimta beigās, kad tā būs pat nevis meteoru plūsma, bet skaitīsies kā meteoru vētra. Tas nozīmēs kaut kur ap 20 000 meteoru stundā, tas ir vairāki meteori sekundē, bet tās būs gadsimta beigas.”

Iezīmējot vēl šogad gaidāmos būtiskos kosmiskos notikumus, kas gan nav saistīti ar novērošanu, Kuzmovs min februārī plānoto ekspedīciju jeb misiju “Artemis 2”, kurā NASA astronautu komanda plāno aplidot ap Mēnesi.

“Pirmā misija jau pirms trim gadiem bija 2022. gadā. Tas bija “Artemis 1″, un tur bija automātiskais lidojums aparātam apkārt Mēnesim ar lielāku attālumu no Zemes,” viņš skaidro. “Nākamgad plāno līdzīgu atkārtot jau ar cilvēkiem, būs četru astronautu grupa. Tas būs pirmo reizi pēdējos 50 gados, kad cilvēks bija Mēness tuvumā. Tagad grupa cilvēku aplidos apkārt tam. Misijas ilgums būs apmēram 10 dienas, un nākamajā pēc tam “Artemis 3″ misijā jau būs ar cilvēka izsēšanos uz Mēness virsmas.”

Latvijas Universitātes Astronomijas tornis savu 40. sezonu turpinās vēl līdz marta beigām, un darba dienu vakaros, kad ir skaidras debesis, tas pieejams arī apmeklētājiem.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu