2025. gads pasaulē: notikumu virpulī
2025. gads daudziem paliks atmiņā kā īpaši turbulentu notikumu pilns. Sākot no militārām operācijām un tirdzniecības kariem līdz politiskām pārmaiņām un plašiem protestiem, pasaule piedzīvoja virkni satricinošu notikumu, kas būtiski ietekmēja globālo politiku un drošības situāciju. Kā informē telekanāls EuroNews, lai gan bija grūti izcelt tikai desmit galvenos notikumus, šie ir tie, kas īpaši formēja aizvadīto gadu.
Trampa atgriešanās un globālo attiecību pārskatīšana
20. janvārī Donalds Tramps negaidīti veiksmīgi atgriezās Baltajā namā, uzvarot savu Demokrātu partijas sāncensi Kamalu Harisu. Trampa uzvara, ko daļēji veicināja paplašināts atbalstītāju loks, tostarp no tehnoloģiju un latīņamerikāņu kopienas, iezīmēja jaunu kursu ASV politikas un globālās kārtības pārveidē. Viņa pirmie 100 dienās amatā tika parakstīti 142 izpildrīkojumi, kas vērsti uz nacionālo drošību, imigrācijas ierobežošanu, enerģētisko neatkarību un valdības efektivitāti. Vienlaikus Tramps pieņēma stingrāku nostāju pret Eiropas Savienību, kritizējot to par migrācijas problēmām un regulējumiem, kas radīja jautājumus par transatlantisko attiecību nākotni.
Trampa prezidentūra radīja satricinājumu arī ASV un Ukrainas attiecībās. Saspringtā tikšanās Baltajā namā 28. februārī, kurā Donalds Tramps un viceprezidents Džejs Di Venss stingri norādīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka ASV militārais atbalsts nav pašsaprotams. Lai gan vēlāk kara atbalsts tika atjaunots un tika piedāvātas 15 gadu drošības garantijas, Eiropas Savienības amatpersonas pauda neuzticēšanos ASV kā ilgtermiņa partnerim. Neskatoties uz sākotnējām nesaskaņām, abu līderu attiecības uzlabojās, un decembrī tika panākta vienošanās par 28 punktu ASV-Krievijas miera plānu.
Tirdzniecības kari un jauna pāvesta ēra
2025. gads bija nozīmīgs globālās tirdzniecības ziņā, ASV ieviešot jaunus tarifus daudzām valstīm. 2. aprīlī Tramps noteica 10% muitas nodokli gandrīz visām valstīm, ko viņš nodēvēja par “Liberācijas dienu”. Lai gan sākotnējais tirgu satricinājums lika apturēt tarifu ieviešanu, līdz jūlija beigām tika panākts vienošanās ar astoņiem tirdzniecības partneriem, tostarp ES un Lielbritāniju. Vienošanās ar ES ietvēra 15% muitas nodokli Eiropas eksporta precēm apmaiņā pret solījumu iegādāties ASV ieročus un enerģiju. Vēlāk novembrī ASV pieprasīja ES mīkstināt digitālo noteikumu piemērošanu ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, piedāvājot samazināt alumīnija tarifus.
Maijā katoļu baznīca ieguva jaunu pāvestu — amerikāni Robertu Francisu Prevostu, kurš pieņēma vārdu Leo XIV. Viņa pontifikāts, kas sākās pēc pāvesta Franciska nāves aprīlī, izcēlās ar aicinājumiem uz mieru un atbalstu cietušajiem konfliktos, īpaši Ukrainā un Gazā. Viņš aicināja uz “neapbruņotu un atturošu mieru” un nekavējošu pamieru Gazā.
Reģionālās pārmaiņas un jauni konflikti
2025. gadā notika būtiskas pārmaiņas Sīrijā. Pēc Damaskas diktatora Bašara al Asada krišanas decembrī un vairāk nekā 13 gadus ilgušā pilsoņu kara beigām, gan Eiropas Savienība, gan ASV, gan Lielbritānija atcēla pret Sīriju vērstās sankcijas. Šis lēmums tika pamatots ar vēlmi dot valstij iespēju atjaunoties un nodrošināt drošu vidi bēgļu atgriešanās.
Tajā pašā laikā reģionālās spriedzes pieauga citur. Izraēla un ASV veica uzbrukumus Irānas kodolobjektiem un militārajiem mērķiem, mēģinot ierobežot Teherānas kodolprogrammu un atbalstu proxy grupām Tuvajos Austrumos. Lai gan tika panākts pamierā, abas puses apgalvoja, ka ir guvušas uzvaru.
2025. gadā notika arī bezprecedenta tikšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Aļaskā. Lai gan tikšanās mērķis bija veicināt mieru un izbeigt karu Ukrainā, konkrētu rezultātu nebija. Putina vizīte tika interpretēta kāievedīšana Krievijas teritoriālajām prasībām, satraucot Kijivu un Eiropas sabiedrotos.
Gazā tika panākts trausls pamiera līgums starp Izraēlu un Hamas, kas paredzēja palestīniešu ieslodzīto apmaiņu pret Izraēlas ķīlniekiem. Tomēr joprojām pastāv bažas par pastāvīgu valdību, pilnīgu Izraēlas izvešanu un humanitāro krīzi.
Ķīnas tirdzniecības politika un Āfrikas “apvērsumu jostas” paplašināšanās
Gada nogalē saasinājās spriedze attiecībās ar Ķīnu, kas ieviesa stingrus eksporta ierobežojumus retajiem zemes metāliem, radot bažas par globālajām piegāžu ķēdēm. Eiropas Savienība izskatīja iespēju ieviest pretpasākumus, lai mazinātu atkarību no Ķīnas.
Rietumāfrikā turpinājās politiskā nestabilitāte, paplašinoties tā dēvētajai “apvērsumu jostai” Sahelas reģionā. Militārās huntas pieaugoši dziļināja saites ar Krieviju, izstājot franču un Eiropas diplomātiskās misijas.
Japānas pirmais premjerministres un jaunas militārās spēka demonstrācijas
21. oktobrī Japānas parlaments ievēlēja Sanē Takaichi par pirmo valsts premjerministri, kas bija nozīmīgs solis dzimumu līdztiesības jomā. Takaichi, kas ieņem stingru nostāju aizsardzības un Ķīnas jautājumos, ir apstiprinājusi rekordlielo aizsardzības budžetu, kas Japānu padarīs par trešo lielāko militārās izdevumu tērētāju pasaulē.
Gada noslēgumā Ķīna demonstrēja savu militāro spēku, rīkojot vērienīgu militāro parādi, kurā pirmo reizi kopā redzami Ķīnas, Krievijas un Ziemeļkorejas līderi, demonstrējot hiperskaņas raķetes un MI (mākslīgā intelekta) vadītu bruņojumu, kas uzsvēra Pekinas izaicinājumu Rietumu vadītajai globālajai kārtībai.