Runājot par Latvijas rīcību, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors piebilda, ka valsts aizsardzības dienestu varēja ieviest ātrāk, un minēja, ka Latvijā šogad 11 mēnešu iesaukums ir ar 1000 cilvēkiem, bet nākamgad – apmēram 1600 cilvēkiem, kamēr Igaunijā un Lietuvā gadā apmāca ap 4000 cilvēku gadā, kas piecu gadu laikā dod aptuveni 20 000 apmācītu cilvēku.
Viņš par nožēlojamu nosauca situāciju attiecībā uz tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī dzelzceļa sliežu jautājumu. Andžāns sacīja, ka Krievija joprojām ir sestais lielākais preču eksporta tirgus Latvijai, pārsniedzot 800 miljonus eiro, un viņš norādīja uz divkosību – Latvija atbalsta Ukrainu un stiprina aizsardzību, bet vienlaikus turpinās tirdzniecība ar agresoru. Viņš piebilda, ka bruņotie spēki aicina sliedes demontēt un uzsvēra, ka brīvībai ir cena, lai arī tas nozīmē ekonomiskus zaudējumus.
Viņš arī kritizēja pieeju sliežu jautājumā, norādot, ka prasība pēc kopīga lēmuma starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir solis atpakaļ, jo kopīgu lēmumu nevarēs pieņemt, tostarp tādēļ, ka Lietuvai ir Kēnigsbergas tranzīts, kas noteikts saskaņā ar ES un Krievijas līgumu.
Andžāns rezumēja, ka Latvijā daudz ir darīts, taču temps varēja būt ātrāks un nostāja – principiālāka, īpaši jautājumos par tirdzniecību ar Krieviju un sliedēm uz Krieviju un Baltkrieviju. Eksperts akcentēja, ka Latvija iztiek bez Krievijas gāzes, elektrības, bet bez tirgus Latvija negrib iztikt.