Kā norāda komentētājs, ir ļoti svarīgi, lai 15 gadu ASV un NATO drošības garantijas efektīvi atspoguļotu NATO aizsardzību. Vēl satraucošāka Kremlim ir Trampa atklātā diskusija par Rietumu karaspēka klātbūtni Ukrainā:
“Šis ir vissliktākais scenārijs Putinam. Nekāda manipulācija, pat Kremļa propagandas mašīnas darbības zenītā, nevarētu nomaskēt šādu iznākumu kā kaut ko citu kā vien sakāvi.”
Tā kā frontes līnija ir iesaldēta, sarunas ar Kijivu par piekļuvi retzemju minerāliem Donbasā veiks Tramps, nevis Putins. Pievienojiet tam pieaugošo reparāciju iespējamību un iespējamo iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju 200 miljardu dolāru apmērā, Krievijas ekonomika, kas jau tā atrodas brīvā kritienā, šķiet arvien nedrošāka, norāda analītiķis.
Vēl divi faktori radīs ievērojamu spiedienu uz Vašingtonu. Pirmkārt, Krievija tagad saprot, ka tās militārie spēki nevar stāties pretī NATO pat bez Amerikas Savienotajām Valstīm. Otrkārt, naftas cenām krītoties zem 60 dolāriem par barelu, degviela, kas uztur Krievijas militāro mašinēriju, strauji iztvaiko. Bez ieņēmumiem ieroči apklusīs.
“CIP faktiski ir atņēmusi prezidentam iespēju saskatīt Kremļa maldināšanu. Tagad Tramps stingri tur Putina rīkli,” uzsver Bretons-Gordons.
Lai gan bažas par kodolieroču eskalāciju joprojām pastāv, Kremļa konvencionālie kodoldraudi pēdējās nedēļās ir praktiski izzuduši, un tā nav nejaušība – Maskava saprot, ka kodolieroču žvadināšana vairs nebiedē Eiropas līderus, uzsver analītiķis.
“Pirmo reizi daudzu gadu laikā ir reāls pamats piesardzīgam optimismam. Ja Tramps turpinās izdarīt spiedienu uz Putinu un Eiropas NATO valstis turpinās atjaunot reālu militāro spēku – vienīgo valodu, ko Kremlis respektē –, tad 2026. gads varētu nest Ukrainai taisnīgu un ilgstošu mieru,” viņš uzskata.