Kas kopīgs bēguļojošam Moldovas oligarham, kriptovalūtai no Kirgizstānas un Krievijas centieniem apiet Rietumu sankcijas pret tās militāri rūpniecisko kompleksu, vienlaikus veidojot pilnīgi jaunu finanšu sistēmu ārpus Rietumu kontroles – šādu jautājumu šķetina ASV valdības finansētie “Radio Free Europe”/”Radio Liberty” žurnālisti.
Atbildes meklētājiem pavedienu deva pats Vladimirs Putins šā gada septembra sākumā, piedaloties jauna finanšu pakalpojumu uzņēmuma filiāles virtuālajā atklāšanā Vladivostokā. Šāda veida pasākumus Krievijas prezidents parasti neapmeklē.
Fenomenāla summa.
Minētais uzņēmums – “A7 LLC” – nav parasts finanšu pakalpojumu sniedzējs. Starp tā augstākajiem vadītājiem ir Ilans Šors, bēguļojošs Moldovas oligarhs, kurš saistīts ar tā dēvēto gadsimta zādzību – vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru piesavināšanos Moldovā, vienā no nabadzīgākajām Eiropas valstīm. Vēl viens galvenais “A7” dalībnieks vada Krievijas astoto lielāko banku, kas ir cieši integrēta valsts militāri rūpnieciskajā kompleksā, un ir bijušā Krievijas premjerministra un Ārējās izlūkošanas dienesta direktora dēls.
Īsās videouzrunās Putina klātbūtnē abi lielījās ar līdzekļu apjomu, ko uzņēmums apstrādājis 11 mēnešu laikā kopš tā dibināšanas – vairāk nekā septiņi triljoni rubļu (aptuveni 12,4 miljardi ASV dolāru). Pēc dažām aplēsēm tas veido līdz pat 12% no visas Krievijas ārējās tirdzniecības apjoma.
Pēc tam sekoja kriptovalūta. Šā gada janvārī “A7” laida klajā stabilo kriptovalūtu “A7A5”. Līdz jūlijam tās darījumu apjoms sasniedza 41,2 miljardus ASV dolāru, augustā – 51,2 miljardus, bet līdz novembrim – jau 79 miljardus ASV dolāru, liecina blokķēdes analītikas uzņēmuma “Chainalysis” dati. Tā ir pasaulē pirmā stabilā kriptovalūta, kas piesaistīta Krievijas rublim.
“Tā ir fenomenāla naudas summa,” saka Alise Tomasa, Austrālijā dzīvojoša pētniece un vairāku ziņojumu autore Londonā bāzētajā nevalstiskajā organizācijā “Information Resilience Centre”. “Tas ir neticams apjoms organizācijai, kas vēl pirms gada nepastāvēja. Mani pārsteidza arī Putina personīgā iesaiste biroja atklāšanā Vladivostokā – viņa gatavība publiski saistīt sevi ar “A7”.”
Sankciju apiešanas instruments
No Moldovas caur Maskavas stikla debesskrāpjiem līdz Kirgizstānai, kuras vadība cenšas padarīt valsti par kriptovalūtu inovāciju centru. Rietumu un Moldovas amatpersonas uzskata, ka “A7A5” ir būtisks Kremļa instruments, lai mazinātu Rietumu sankciju ietekmi, kas tika ieviestas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
“”A7A5” ir unikāls sankciju apiešanas rīks,” saka Endrū Fērmans, nacionālās drošības un izlūkošanas nodaļas vadītājs Ņujorkā bāzētajā uzņēmumā “Chainalysis”.
Taču runa nav tikai par sankciju apiešanu. Plašākā kontekstā, pēc ekspertu domām, Kremļa mērķis ir izveidot paralēlu finanšu sistēmu, kas darbotos ārpus Rietumu banku un ASV dolāra dominētajiem tīkliem.
“Tas ir nozīmīgi gan Ilana Šora personības dēļ, gan tāpēc, ka sistēma tiek apzināti veidota tā, lai darbotos ārpus tradicionālās dolāros denominētās finanšu sistēmas sasniedzamības,” saka bijusī Baltā nama Nacionālās drošības padomes kiberpolitikas padomniece Kerola Hausa.
Eiropas Savienības reakcija.
Kremļa centieni nav palikuši nepamanīti. 23. oktobrī Eiropas Savienība noteica sankcijas pret “A7A5”, “A7 LLC” un ar tiem saistītām struktūrām, nosaucot šo kriptovalūtu par “izcilu instrumentu darbību finansēšanai, kas atbalsta Krievijas militāro agresiju”.
Ne “A7 LLC”, ne Ilans Šors neatbildēja uz “Radio Liberty” lūgumiem sniegt komentārus.
Centrālāzijā kriptovalūtu Meka
Jau vismaz kopš 2021. gada Kirgizstānas valdība ir centusies pārveidot valsti par kriptovalūtu centru, mēģinot piesaistīt investorus, ieguvējus un kriptobiržas. Līdz 2025. gadam valstī bija reģistrētas vismaz 13 kriptovalūtu biržas, un tika sagatavota infrastruktūra nacionālās kriptovalūtas “USDKG” izveidei.
Uzņēmumu reģistrācijas dokumenti, ko “Radio Liberty” ieguva no Kirgizstānas Tieslietu ministrijas, liecina, ka “A7A5” stabilās kriptovalūtas emitents ir Kirgizstānas uzņēmums “Old Vector”, kas reģistrēts 2024. gada decembrī. No janvāra līdz jūlijam “Old Vector” juridiskā adrese bija neliela, nolaista māja Biškekā.
Kad 2025. gada jūlijā “Radio Liberty” žurnālisti ieradās šajā adresē, viņi ieraudzīja māju, kas atradās kādu gabalu zemes ceļa aiz sarūsējuša zila metāla žoga un betona blokiem. Divi zēni, kas atvēra durvis, sacīja, ka neko nezina par uzņēmumu, kas būtu reģistrēts šajā adresē. Arī kaimiņš teica, ka šeit nekad nav bijis uzņēmums ar šādu nosaukumu.
Aptuveni mēnesi vēlāk “Old Vector” oficiālā galvenā mītne tika pārcelta uz jaunu adresi Biškekas nomalē – daudzstāvu dzīvojamo kompleksu “South Park”.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas dokumentiem, “A7” pati reģistrēja vairākus ar sevi saistītus uzņēmumus Kirgizstānā. “A7Kyrgyzstan”, kas tika reģistrēts 17. janvārī, atrodas ēkā, kur agrāk bija liels tirdzniecības centrs. “Radio Liberty” žurnālisti mēģināja iekļūt stāvā, kur, kā norādīts dokumentos, atrodas uzņēmuma birojs, taču apsardzes darbinieki viņus neielaida.
Vēl viena ar Ilanu Šoru saistīta struktūra – “Evrasia” – Biškekā reģistrēja vairākas preču zīmes līdzīga nosaukuma uzņēmumiem. Šī Maskavā dibinātā bezpeļņas organizācija tika iesaistīta vairākās darbībās, kuru mērķis bija destabilizēt vēlēšanas Moldovā. 2024. gada oktobrī Eiropas Savienība noteica sankcijas pret “Evrasia”.
“Garantex”, “Grinex” un biržu migrācija
Lai gan “A7A5” tika laista klajā janvārī, stabilās kriptovalūtas publiskā tirdzniecība sākās tikai februārī, kad tā parādījās Maskavā bāzētajā kriptovalūtu biržā “Garantex”.
Rietumu tiesībsargājošās iestādes jau gadiem ilgi uzraudzīja “Garantex”, apgalvojot, ka tā kalpo kā kanāls naudas atmazgāšanai, izspiedējvīrusu uzbrukumos iegūtu līdzekļu legalizēšanai un sankciju apiešanai. 2022. gadā ASV Valsts kase noteica sankcijas pret šo biržu, taču tā turpināja darbību līdz 2025. gadam, kad ASV lielā žūrija izvirzīja apsūdzības diviem tās galvenajiem operatoriem.
ASV varas iestādes konfiscēja vairākas “Garantex” tīmekļa vietnes, bet Vācijas un Somijas iestādes – serverus, kas tika izmantoti tās darbībā. ASV Slepenais dienests konfiscēja vairāk nekā 26 miljonus ASV dolāru kriptovalūtā, kas, pēc amatpersonu teiktā, tika izmantota nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai.
Analītiķi norāda, ka nedēļās pirms un pēc šīs operācijas miljardiem “A7A5” monētu tika pārskaitītas no “Garantex” uz jaunu biržu “Grinex”, kas pirmo reizi tika reģistrēta Kirgizstānā 2024. gada decembrī. Pašlaik lielākā daļa “A7A5” darījumu notiek “Grinex” un mazākajā biržā “Meer.kg”.
ASV finanšu izmeklētāji apgalvo, ka “Grinex” tika izveidota tieši tam, lai palīdzētu tirgotājiem, kuru līdzekļi tika iesaldēti pēc “Garantex” slēgšanas, atgūt savu naudu, izmantojot “A7A5”.
Moldova — paralēlā fronte
Moldova jau gadiem ilgi atrodas Eiropas Savienības un Krievijas ģeopolitiskā strupceļa epicentrā. 2020. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja bijusī Pasaules Bankas ekonomiste Maija Sandu, nosverot valsts politisko kursu Rietumu virzienā. Ilans Šors mēģina šo līdzsvaru mainīt.
2014. gadā Moldovu satricināja banku krāpšanas skandāls, kura rezultātā no valsts tika izvests vairāk nekā viens miljards ASV dolāru – gandrīz astotā daļa no valsts IKP. Varas iestādes apsūdzēja I. Šoru šīs shēmas organizēšanā. Viņš aizbēga no valsts 2019. gadā, bet 2023. gadā Kišiņevas tiesa viņam aizmuguriski piesprieda 15 gadu cietumsodu; viņa vārdā nosauktā partija tika aizliegta.
Saskaņā ar Moldovas un Rietumu amatpersonu sniegto informāciju, I. Šors vismaz trīs vēlēšanu kampaņu laikā atkārtoti mēģinājis pirkt balsis, izplatīt dezinformāciju un finansēt protestus. Vienā no shēmām nauda Moldovas pilsoņiem tika pārskaitīta, izmantojot Krievijas bankas “Promsvjazbank” (PSB) izdotas kartes, ar kurām skaidru naudu varēja izņemt Piedņestrā.
Šors sadarbojās ar “Krievijas indivīdiem, lai izveidotu politisku aliansi un kontrolētu Moldovas parlamentu, kas pēc tam atbalstītu vairākus tiesību aktus Krievijas Federācijas interesēs”, paziņoja ASV Finanšu departaments 2022. gada oktobrī, kad viņam pirmo reizi tika piemērotas sankcijas.
Gatavojoties pagājušā gada prezidenta vēlēšanām, Moldovas varas iestādes apsūdzēja I. Šoru shēmas organizēšanā, kas no Krievijas bankām novirzīja vairāk nekā 15 miljonus ASV dolāru uz vairāk nekā 130 000 Moldovas pilsoņu kontiem.
Shēma ietvēra iepriekš ielādētu bankas karšu nosūtīšanu, izmantojot Krievijas karšu maksājumu sistēmu “Mir”, cilvēkiem, kuri varēja doties uz separātisko Piedņestras reģionu, lai izņemtu skaidru naudu. Oficiāli daļa no Moldovas, Piedņestra darbojas likumīgā krēslas zonā, ar ciešām ekonomiskām saitēm ar Maskavu.
Šora Maskavā bāzētā bezpeļņas organizācija “Evrazia” arī vervēja simtiem jaunu moldāvu, aicinot piedalīties tā dēvētā sabiedriskās iesaistes programmā, kurā tika piedāvāti bezmaksas ceļojumi uz Krieviju, izsmalcinātas maltītes un iespēja saņemt dotācijas miljonu rubļu apmērā.
Vēlāk Moldovas premjerministrs paziņoja, ka Krievijas aģenti kopumā iztērējuši gandrīz 220 miljonus ASV dolāru, mēģinot ietekmēt 2024. gada vēlēšanas, kurās M. Sandu uzvarēja, iegūstot aptuveni 55% balsu. Vienlaikus notikušais referendums par Moldovas pievienošanos Eiropas Savienībai tika apstiprināts, taču ar krietni mazāku pārsvaru, nekā iepriekš tika prognozēts.
Dažas dienas pirms septembra parlamenta vēlēšanām Moldovas varas iestādes paziņoja, ka atklājušas vēl vienu destabilizācijas kampaņu, un veica kratīšanas desmitiem vietu visā valstī, aizturot vairāk nekā 70 personas. Daļa aizturēto, kā apgalvots, bija devušies uz apmācību nometnēm Bosnijā un Serbijā, lai apgūtu metodes policijas konfrontēšanai un provocēšanai. Kampaņā, pēc Moldovas varas iestāžu teiktā, tika izmantots “Šora grupas tīkls un ārējie resursi”.
“Sankciju apiešana un iejaukšanās Moldovas politikā, manuprāt, nav tieši savstarpēji saistītas,” sacīja Tomasa. “Šobrīd galvenā spēle ir sankciju apiešana. Taču, protams, Šoram Moldovā ir būtiskas personiskas intereses, un, visticamāk, šis jautājums viņam ir svarīgs arī personīgā līmenī.”
“Tas, ko dara Šors, nav tikai Moldovas problēma,” sacīja kāda Moldovas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. “Viņš sniedz Krievijai pakalpojumu – palīdz apiet sankcijas – un ar to pelna.”
Paralēlā finanšu sistēma
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ievērojama daļa Krievijas banku sistēmas tika atslēgta no Rietumu finanšu infrastruktūras – tostarp SWIFT, “Visa” un “Mastercard”. Rezultātā Maskava sāka aktīvi meklēt alternatīvus maksājumu un norēķinu mehānismus.
“Promsvjazbank”, kas 2018. gadā tika nacionalizēta un pārveidota par Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa galveno finanšu balstu, pieder 49% “A7” akciju. “A7A5” stabilā kriptovalūta ir nodrošināta ar rubļu noguldījumiem šajā bankā.
“A7” galvenais birojs atrodas Maskavas “Federation Tower” – tajā pašā ēkā, kur iepriekš bija reģistrēta “Garantex”, kā arī vairāki uzņēmumi, kas saistīti ar kibernoziegumiem.
Infrastruktūra, kas noturīga pret jebkādu ārēju ietekmi
Neraugoties uz jaunajām sankcijām, “A7A5” publiskajos paziņojumos apgalvoja, ka projekts jau no paša sākuma izveidots tā, lai būtu noturīgs pret ārēju spiedienu. Tomēr lietotāju ziņojumi un tehniskās problēmas – bloķētas kartes, apturētas funkcijas un nedarbojošās platformas – liecina par pretējo.
Eksperti uzsver, ka “A7A5” nekad nav bijusi paredzēta plašai sabiedrībai. Tā drīzāk kalpo kā institucionāls instruments, kas pielāgots konkrētu darījumu veikšanai sankciju apstākļos.
Kopš 2022. gada liela daļa Krievijas banku sistēmas ir izolēta no Rietumu finanšu tīkliem, reaģējot uz karu Ukrainā. Banku sektors ir atslēgts no SWIFT — ziņojumapmaiņas sistēmas, kas ir būtiska globālajām banku operācijām; “Visa” un “Mastercard” ir pārtraukušas Krievijas piekļuvi savām maksājumu sistēmām, savukārt Rietumu bankas ir iesaldējušas Krievijas valdības kontus.
Rezultātā Krievijas varas iestādes ir centušās izveidot paralēlu finanšu sistēmu. Par atbalstu šiem centieniem ir signalizējušas arī citas valstis, tostarp Ķīna, Brazīlija, Indija un citas lielas ekonomikas.
“”A7A5” marķiera izstrāde šķiet nākamais loģiskais solis Krievijas centienos attīstīt alternatīvas maksājumu sistēmas sankciju apiešanai,” sacīja E. Fērmans.
Kamēr Putins 4. septembra pasākumā Vladivostokā vēroja notiekošo, I. Šors izskatījās nervozs — viņš mīņājās no vienas kājas uz otru, stāstot par tā dēvētā finanšu mezgla mērķiem, ko dēvē par Tālo Austrumu starptautisko finanšu un norēķinu centru.
“Līdz šim — desmit mēnešu darbības laikā — mēs esam veikuši darījumus vairāk nekā 7,5 triljonu rubļu apmērā,” viņš sacīja. “Ņemot vērā, ka šobrīd vairāk nekā 50% visu mūsu norēķinu notiek ar Āzijas valstīm, mēs esam nolēmuši atvērt finanšu mezglu tieši šeit.”
Blakus Šoram stāvēja viņa līdzvadītājs Pjotrs Fradkovs, kurš kopš 2018. gada vada Maskavā bāzēto banku “Promsvjazbank”. Viņa tēvs ir Mihails Fradkovs — Krievijas premjerministrs Putina laikā no 2004. līdz 2007. gadam un pēc tam deviņus gadus Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs.
“Promsvjazbank”, plašāk pazīstama kā PSB, tajā pašā gadā tika nacionalizēta banku krīzes laikā un pārprofilēta, lai kalpotu Krievijas augošajam militāri rūpnieciskajam sektoram. 2022. gadā ASV Valsts kase noteica sankcijas gan pret PSB, gan pret Pjotru Fradkovu.
PSB pieder 49% uzņēmuma “A7” akciju. Rubļi, kuriem ir piesaistīta kriptovalūta “A7A5”, tādējādi padarot to par stabilo kriptovalūtu, ir noguldījumi, kas glabājas šajā bankā.
“A7” arī aktīvi cenšas kļūt par fiziskas klātbūtnes uzņēmumu, atverot filiāles, kur klienti var veikt noguldījumus, izņemt skaidru naudu, tirgot kriptovalūtas un veikt pārrobežu maksājumus. Papildus Maskavai un Vladivostokai uzņēmums paziņo, ka plāno atvērt filiāles arī ārvalstu pilsētās, tostarp Harārē (Zimbabvē) un Lagosā (Nigērijā).
Jūlijā “A7” paziņoja, ka PSB klienti varēs iegādāties “A7A5” kriptovalūtu, izmantojot PSB bankas kartes. Tajā pašā mēnesī Eiropas Savienība pirmo reizi noteica sankcijas pret “A7”, apgalvojot, ka tas ir “saistīts ar centieniem ietekmēt prezidenta vēlēšanas un 2024. gada konstitucionālo referendumu par pievienošanos ES”.
Aptuveni tajā pašā laikā, pēc analītikas uzņēmuma “Elliptic” datiem, apgrozībā esošo “A7A5” monētu skaits pieauga par vairāk nekā 240% un ikdienas darījumu apjoms pārsniedza vienu miljardu ASV dolāru.
Saskaņā ar uzņēmuma mārketinga dokumentiem, kas publicēti tiešsaistē un izcelti Informācijas noturības centrā, lielākie “A7” maksājumu platformu lietotāji līdz šim ir Ķīnas uzņēmumi un privātpersonas.
Rietumu varas iestādes cenšas turēt līdzi šiem notikumiem
Augusta vidū, aptuveni trīs nedēļas pirms Šora un Fradkova dalības videokonferencē ar Putinu, ASV un Apvienotās Karalistes varas iestādes noteica jaunus ierobežojošus pasākumus “A7” un vairāk nekā pusducim saistītu uzņēmumu, tostarp “Grinex” un “Old Vector”.
Tomēr mēnesi vēlāk “A7A5” kopējā tirgus kapitalizācija — faktiski visu apgrozībā esošo monētu vērtība — palielinājās par gandrīz 250%, padarot to par lielāko stabilo kriptovalūtu, kas nav piesaistīta ASV dolāram.
“Mēs jau esam pierādījuši, ka nacionālā digitālā valūta var būt ne tikai alternatīva dolāram, bet arī globālu pārmaiņu virzītājspēks,” “A7A5” paziņoja triumfālā ierakstā “Telegram”.
Eiropas Savienība 23. oktobrī atbildēja ar jaunām sankcijām, vērstām pret ar Krieviju saistītiem kriptoaktīviem, kā arī ar otro sankciju kārtu, kas vērsta tieši pret “A7”.
“Telegram” ierakstā “A7A5” izsmēja šo paziņojumu: “Ko tas mainīs? Neko! Jo jau no paša sākuma mēs izveidojām infrastruktūru, kas bija noturīga pret jebkādām ārējām ietekmēm un ierobežojumiem.”
Kas ir stabilā kriptovalūta?
“A7A5” kriptovalūtu terminoloģijā ir tā dēvētā stabilā kriptovalūta (stablecoin) — virtuāla valūta, kas ir piesaistīta reālās pasaules valūtai, piemēram, ASV dolāram vai eiro. Kā norāda nosaukums, šādas valūtas tiek uzskatītas par stabilākām nekā nestabilās kriptovalūtas, kuru vērtība var krasi svārstīties. Piemēram, “Bitcoin” un “Ethereum” — divas no populārākajām kriptovalūtām — ir nestabilās kriptovalūtas.