Zelenskis gatavs karaspēka izvešanai no Donbasa, bet ar nosacījumu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicis gatavību apsvērt karaspēka izvešanu no Donbasa austrumu daļas, taču vienīgi ar nosacījumu, ka Krievija veic līdzīgus atvelšanās pasākumus un attiecīgā teritorija tiek pārveidota par demilitarizētu zonu, ko uzrauga starptautiskie spēki. Kā informē portāls NRA, šis priekšlikums ir nozīmīgs kompromisa signāls miera sarunās, lai gan par iekšējo pārvaldi un attīstību šajā reģionā vēl pastāv neskaidrības.

Šis priekšlikums ir daļa no plašāka, 20 punktu miera plāna, ko Ukrainas un ASV sarunu vedēji ir izstrādājuši. Tomēr Krievija nav paudusi nekādu gatavību atkāpties no okupētajām teritorijām, un tās prasība joprojām ir pilnīga Ukrainas karaspēka izvešana no Doneckas apgabala.

Donbasa kā brīvās ekonomiskās zonas perspektīva

Prezidents Zelenskis uzskata, ka par kompromisa risinājumu Donbasā varētu kalpot brīvās ekonomiskās zonas izveide ar īpašiem noteikumiem. Viņš uzsvēra, ka Ukraina nevar vienkārši atteikties no savām teritorijām, jo tas ir pretrunā ar valsts likumiem, sabiedrības nostāju un realitāti uz vietas. Zelenskis norādīja, ka šobrīd notiek sarunas par brīvas ekonomiskās zonas izveidi Doneckas apgabalā, nevis par demilitarizētas zonas izveidi gar Ukrainas un Krievijas robežu.

Viņš arī atzina, ka teritoriju jautājums ir visgrūtākais miera sarunās, jo tas ir vienīgais punkts, kur Kijivas un Maskavas nostājas būtiski atšķiras. Zelenskis piebilda, ka šajās teritorijās joprojām dzīvo aptuveni 300 000 ukraiņu, no kuriem daudzi cietuši no Krievijas iebrukuma un naidīgajām darbībām.

Sabiedrības un politiskā nostāja

Neskatoties uz vēlmi panākt mieru, aptuveni 85% ukraiņu iebilst pret karaspēka izvešanu no Donbasa, liecina aptaujas. Tas norāda uz to, ka miers ir vēlams, taču ne par jebkuru cenu. Prezidents Zelenskis arī norādījis, ka tauta vēlas mieru, bet ne ar teritoriāliem zaudējumiem.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir nepārprotami paudusi, ka Latvija nekad neatzīs pašlaik Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas par Krievijas sastāvdaļu, uzsverot, ka visas ES ietekmes sviras ir jāizmanto, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Tikmēr Latvijas valdība ir apņēmusies turpināt atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krievijas agresiju, nodrošinot politisko, militāro un finansiālo palīdzību gan divpusēji, gan starptautisku organizāciju ietvaros.

Drošības situācija un turpmākā sadarbība

Ukrainas aizsardzības ministrs Serhijs Bojevs un Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš ir apsprieduši kopīgus aizsardzības nozares projektus un aizsardzības palīdzību 2026. gadam. Tiek prognozēts, ka 2026. gads būs nozīmīgs gads, un Ukraina aktīvi gatavojas, pateicoties Latvijas sniegtajam atbalstam. Tiek uzsvērta nepieciešamība pēc papildu finansējuma Ukrainas aizsardzības nozarei un efektīvas piešķirto līdzekļu izmantošanas nodrošināšana, kā arī Latvijas aizsardzības uzņēmumu iesaiste ukraiņu dronu ražošanā.

Kopumā situācija Ukrainā un starptautiskās attiecības liecina par sarežģītu un attīstošanos konfliktu, kurā miera panākšana prasa gan politiskus kompromisus, gan stingru drošības garantiju nodrošināšanu. Latvijas nostāja paliek nemainīga – atbalsts Ukrainai līdz uzvarai un taisnīga miera panākšanai.