Ģeopolitiskā spriedze dominē gada mijas uzrunās
Šī gada mijas pasaules līderu Jaungada uzrunās īpaši izskanējuši drošības jautājumi, reģionālās spriedzes un aicinājumi uz lielāku valstu paļaušanos uz saviem spēkiem. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins savā uzrunā paziņoja par valsts atkalapvienošanās neapturētību, kas palielina bažas par iespējamu militāru rīcību attiecībā uz Taivānu. Savukārt Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns slavēja ciešās attiecības ar Krieviju, kuru militārā sadarbība pēdējos gados ir padziļinājusies. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, arī vairāku Eiropas valstu politiķi savās uzrunās akcentēja drošības izaicinājumus un nepieciešamību Eiropai stiprināt savu autonomiju pasaules arēnā.
Ķīnas ambīcijas un Taivānas bažas
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Jaungada uzrunā pauda stingru nostāju par valsts atkalapvienošanos, norādot, ka šis process ir neapturams. Šādi izteikumi rada papildu satraukumu attiecībā uz potenciālu Ķīnas militāru iebrukumu Taivānā, ņemot vērā nesenās vēsturiskās militārās mācības un spriedzi reģionā. Ķīna ir pastāvīgi uzsvērusi savu suverenitāti pār Taivānu, un nesenās militārās mācības, ko tā veica ap salu, tiek raksturotas kā “Taisnīguma misija 2025”. Šīs mācības, kas ietvēra iznīcinātājus, fregates un bezpilota lidaparātus, ir izraisījušas kritiku no Taivānas puses, kas tās nosodījusi kā drošības un stabilitātes apdraudējumu reģionā. Situāciju vēl vairāk sarežģī ASV piegādātais bruņojums Taivānai, ko Ķīna uzskata par provokāciju un draudu militārajam konfliktam.
Ziemeļkorejas un Krievijas ciešās saites
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns savā Jaungada uzrunā īpašu uzmanību pievērsa ciešajām attiecībām ar Krieviju. Šo abu valstu militārā sadarbība ir kļuvusi pamanāmāka, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Lai gan Ziemeļkoreja oficiāli nav atzinusi savu karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu, ir ziņas par tās iesaisti un ieroču piegādēm Maskavai. Analītiķi norāda, ka Ziemeļkoreja izmanto Krievijas starptautisko izolāciju, lai nostiprinātu savas pozīcijas un iegūtu atbalstu potenciālu spriedžu gadījumā Korejas pussalā. Krievija, savukārt, ir paudusi vēlmi stiprināt attiecības ar Ziemeļkoreju visās jomās, tai skaitā “sensitīvās”.
Eiropas vajadzība pēc patstāvības un drošības
Vairāku Eiropas valstu politiķi savās Jaungada uzrunās akcentēja nepieciešamību stiprināt Eiropas patstāvību un drošību. Vācijas kanclers Olafs Šolcs savā uzrunā mudināja vāciešus kopīgi strādāt pie valsts nākotnes un uzstājīgāk iestāties par savām interesēm globālajā arēnā, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un pieaugošos starptautiskos saspīlējumus. Eiropas Komisija ir apzinājusies mainīgo drošības vidi un ir izstrādājusi stratēģijas, lai stiprinātu ES spēju garantēt drošību saviem pilsoņiem. Tiek uzsvērts, ka Eiropas drošība ir cieši saistīta ar tās austrumu robežas drošību. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savās uzrunās gadumijā aicinājis iedzīvotājus būt atbildīgiem, nepalikt vienaldzīgiem un uzsvēris, ka Latvijas drošības pamats ir sabiedrības savstarpējā uzticēšanās un pašu cilvēku rīcība. Tāpat Latvija no 2026. gada 1. janvāra sāks darboties ANO Drošības padomē, kuras mērķi ietver arī Latvijas drošības stiprināšanu.