Piesardzīgs optimisms gaidāmajā gadā
Kā informē portāls jauns.lv, Latvijas ekonomists, Latvijas Bankas pārstāvis Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka 2026. gadā Latvijas ekonomikas perspektīvas vērtējamas ar piesardzīgu optimismu. Viņš izceļ trīs galvenos pozitīvos faktorus, kas ļauj raudzīties nākotnē ar cerību, tomēr atzīst arī būtiskus izaicinājumus, kas prasa uzmanību un risinājumus. Viens no galvenajiem optimistiskajiem signāliem ir cenu stabilitātes atgriešanās Eiropas Savienības ekonomikā. Pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) pasākumiem, inflācija eirozonā ir sasniegusi mērķa līmeni – 2% gadā, kas ir optimāls rādītājs ekonomiskajai attīstībai. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem un iedzīvotājiem vairs nav jāuztraucas par strauju cenu kāpumu un naudas vērtības samazināšanos, kā arī nav sagaidāmas būtiskas procentu likmju izmaiņas tuvākajā laikā..
Cenu stabilitāte un algu kāpums Latvijā
Atšķirībā no eirozonas kopējā tendences, Latvijā inflācija joprojām ir nedaudz augstāka, paredzams, ka tā pārsniegs 3%. Šo situāciju ietekmē straujāks algu kāpums, kas sadārdzina darbietilpīgus pakalpojumus, kā arī noturīgi augstas pārtikas cenas. Lai gan globālo pārtikas cenu krituma iespaidā arī Latvijā novērots neliels cenu kritums, šī tendence joprojām ir trausla. Nepietiekama konkurence mazumtirdzniecības sektorā joprojām ir viens no faktoriem, kas uztur augstākas cenas Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tomēr kopumā algas Latvijā turpina pieaugt, kas sekmē iedzīvotāju pirktspēju un veicina iekšējo patēriņu. Latvijas Bankas prognozes liecina, ka IKP pieaugums nākamgad varētu sasniegt 2,8%, bet inflācija – 3,2%.
Ārējās vides uzlabojumi un valsts loma ekonomikā
Otrs pozitīvais faktors ir labvēlīgāka ārējā vide nekā sākotnēji tika prognozēts. Sākotnējie bažu par tirdzniecības kariem un politisko nestabilitāti Eiropas lielvalstīs nav attaisnojusies pilnībā, to negatīvā ietekme uz globālo ekonomiku izrādījusies mazāka nekā gaidīts. Šie apstākļi rada labvēlīgākus nosacījumus arī Latvijas eksportam. Trešais iemesls piesardzīgam optimismam ir banku vidē vērojamais lūzums kreditēšanas jomā. Vāja konkurence komercbanku vidū agrāk padarīja kredītus dārgus, taču 2025. gadā šajā ziņā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas sola lielākas investīcijas un ekonomisko rosību nākotnē. Neskatoties uz šiem pozitīvajiem aspektiem, Krasnopjorovs norāda uz divām tendencēm, kas rada bažas. Pirmkārt, tā ir pārāk liela valsts loma ekonomikā. Pēdējo sešu gadu laikā publiskā sektora īpatsvars ir būtiski audzis, sasniedzot 46% no ekonomikas apjoma, kas ir vairāk nekā pamatoti ar aizsardzības vajadzībām. Šāds valsts sektora apjoma pieaugums ir mazāk pamatots krīzes laikā, taču tagad tas var bremzēt privātā sektora attīstību.
Nepietiekama izaugsme un nākotnes izaicinājumi
Otrs nopietns izaicinājums ir nepietiekami straujā ekonomiskā izaugsme. Lai gan prognozes liecina par IKP pieaugumu 2-3% apmērā, kas ir pieticīgs rādītājs salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, ir nepieciešams veicināt straujāku tautsaimniecības attīstību. Lai panāktu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju, nepieciešamas apjomīgas un apņēmīgas reformas izglītības, veselības aprūpes un uzņēmējdarbības vidē, kas varētu prasīt 15 līdz 25 gadus. Lai gan prognozes par 2026. gadu kopumā ir optimistiskas, investoriem un tautsaimniecības dalībniekiem jābūt gataviem arī neskaidrībai un svārstīgumam, ko var radīt ģeopolitiskā situācija un starptautiskās tirdzniecības vides izmaiņas.