Jauns gads nāk ar jauniem mērķiem. Laba ideja ir to sākt ar finanšu mērķu nospraušanu, lai nauda kļūtu par sabiedroto, nevis radītu lieku stresu. Ar padomiem, kā plānot savu 2026. gada budžetu, Latvijas Radio 5 raidierakstā “Jauni un bagāti” dalījās finanšu mentore Egija Veisa.
Kā sastādīt finanšu mērķus 2026. gadam?
Pirmkārt – jāizdara secinājumi
Ja vēlamies nospraust mērķus nākamajam gadam, pirmais uzdevums ir atskatīties uz iepriekšējo un izdarīt secinājumus.
“Finansēs tas ir ļoti būtiski – vispār apzināties, kas ir noticis līdz šim.
Pirmais solis, ja gribam sākt domāt par jauno gadu, ir izanalizēt un salikt skaitļus par 2025. gadu,” norādīja Veisa.
Piemēram, ja gribam 2026. gadā vairāk iekrāt, jāsaprot, kāpēc 2025. gadā tas neizdevās jeb kur palika nauda.
“Tas nenozīmē tikai paskatīties, kur tā palika pagājušajā vai pēdējos divos mēnešus, bet visa gada griezumā. Ja veicam uzskaiti, īpaši paskatāmies, kas ir vidējie skaitļi – kur nauda palikusi vidēji pa mēnesim,” ieteica Veisa.
Tālāk jāizdara secinājumi – vai esošais modelis un izdevumi man der, vai tomēr kaut kas nav tā, kā gribētos.
“Vēl viens jautājums ir – vai, šādi turpinot tērēt, es ar šo naudu atbalstīšu manas vērtības? Tam es arī noteikti iesaku pievērst uzmanību. Mēdzam teikt, ka mana vērtība ir ģimene vai drošība, piemēram, un man ir tāds stress par naudu, ka es nevaru gulēt. Tad paskatāmies, cik daudz naudas ir aizgājis tajā, lai šo drošības vērtību atbalstītu,” norādīja Veisa.
Kamēr vien neiemācīsimies novirzīt naudu savu vērtību un prioritāšu uzturēšanā, tikmēr savā ziņā turpināsim skriet pret sienu un nekad līdz galam nejutīsimies labi par savu finansiālo stāvokli.
Otrkārt – jāveic analīze
Ja pirmajā solī vairāk jāanalizē skaitļi – kur, kas un cik daudz aizgājis, tad otrajā solī ir vērts apdomāt arī savas izjūtas. Kāds aizejošais gads ir šķitis finanšu jomā emocionāli – kas izdevās, kas neizdevās, par ko ir lepnuma sajūta.
Piemēram, var piefiksēt, ja pagājušajā gadā izdevās izlasīt kādu grāmatu par finanšu pratību vai varbūt atvērt jaunu krājkontu drošības spilvenam, vai veikt regulārus maksājumus trešajā pensiju līmenī.
“Šo ir ļoti svarīgi piefiksēt pašam sev – īstenībā tik daudz ir noticis šajā gadā, esmu baigo soli pagājusi uz priekšu, un tas iedod labu sajūtu. Citādi gads it kā nav garš periods, bet aizmirstas, ko esam sajutuši tajā laikā, tāpēc to ir vērtīgi izdarīt,” pauda Veisa.
Vienlaikus šajā solī svarīgi piefiksēt arī jautājumus, kuros būtu gribējies lielāku progresu, un tos, kam varbūt nepietika laika vai kas neizdevās, kā iecerēts.
Piemēram, varbūt 2025. gadā bija vēlme ātrāk atmaksāt kādu kredītu, bet to neizdevās izdarīt; vai aizbraukt divos ceļojumos, bet tam nepietika līdzekļu.
“Tas iet kopā ar dzīves mērķiem, un šis ir labs moments, kurā tos pārskatīt.
Mēs bieži sarakstām visādus mērķus jaunajam gadam, bet cik bieži pēc tam pārskatām, kas ar tiem ir noticis?
Tas ir trūkstošais elements – labākajā gadījumā esam pierakstījuši, ko gribējām uz šo gadu, bet vai mēs pēc tam apsēžamies, to pārskatām un izanalizējam, kas no tā notika un kāpēc nenotika?” pauda Veisa.
Jo konstruktīvāk pieiesim analītikai, jo labāki rezultāti iespējami nākamajā gadā. Bieži vien tas, kā mums šķiet, absolūti neatbilst realitātei.
Treškārt – jāuzstāda mērķi
Kad esam atskatījušies uz iepriekšējo gadu un izdarījuši secinājumus gan par skaitļiem, gan sajūtām, gan emocijām un piepildītajiem vai nepiepildītajiem mērķiem, laiks ķerties klāt tam, ko vēlamies sagaidīt jaunajā gadā.
“Ko es gribu sasniegt, kāpēc tas man ir svarīgi, un ko man tas iedos? Tas ir būtisks papildinājums visiem mērķiem. Kad pasakām – būtu forši atbrīvoties no kredīta nākamajā gadā, paturpinām, bet kāpēc man tas ir svarīgi,” ieteica Veisa.
Ir svarīgi ļoti konkrēti apzināties potenciālos ieguvumus, ko izdosies iegūt, sasniedzot mērķi. Piešķirot mērķiem emocijas, palielinās iespēja, ka izdosies pie tiem pieturēties.
Tālāk mērķi jācenšas definēt pēc iespējas konkrētāk. Veisa atklāja, ka viņai pašai konkrētu mērķu uzstādīšanai patīk izmantot “SMART” tehniku, kurā “SMART” ir akronīms no vārdiem angļu valodā, kas atgādina, ka mērķim jābūt:
S – specifiskam
M – measurable jeb izmērāmam
A – achievable jeb sasniedzamam
R – relevantam jeb nozīmīgam
T – timely jeb ar konkrētu termiņu
“Tad viss kļūst daudz reālāk. Tad tas no sapņa kļūst par reālu mērķi. Tāpēc iesaku iziet šim procesam cauri, lai uzburtu vīziju par to, ko gribam redzēt jaunajā gadā,” ieteica Veisa.
Ceturtkārt – jārada finanšu plāns
Kad esam salikuši mērķus un sapratuši, ko gribam nākamajā gadā sasniegt, jārada konkrēts plāns, kā to izdarīt. Visticamāk, tas nozīmēs salikt visus izdevumu un ienākumu ciparus vienotā sistēmā vai tabulā. Svarīgi turpināt darīt to plānveidīgi.
Jārēķinās, ka, iespējams, būs lietas, no kurām būs jāatsakās par labu nospraustajiem mērķiem. Ir labi, ja tās izdodas prognozēt un iekļaut plānā.
“Tālāk jāsaprot, kā es gribu justies par savu naudu jaunajā gadā un kā es to varu ietvert savā finanšu plānā.
Īstenībā tā kaut kādā ziņā ir spēlēšanās ar cipariem. Man gribētos, lai cilvēki tiešām tam pieiet kā smilšu kastei, nemēģinot uzreiz meklēt argumentus, kāpēc kaut kas nav iespējams vai kaut kur nav variantu, bet sākot paspēlēties – kā būtu, ja būtu tā. Pabīdām reāli tos skaitļus un paskatāmies,” aicināja Veisa.
Ja saprotam, ka izveidotais plāns kaut kādu iemeslu dēļ neder vai nav reāls, mēģinām radīt citu, un tā atkal un atkal, kamēr nonākam pie tā, ko vēlamies redzēt un kas ir reāli sasniedzams.
Ailītes savā plānā jāmēģina veidot pēc iespējas konkrētākas, citādi Veisa pamanījusi, ka zem nosaukuma “neparedzētiem izdevumiem” daudziem slēpjas kaut kādas 10 atsevišķas ailes, kuras patiesībā vajadzētu izdalīt.
Piemēram, Ziemassvētku dāvanu iegāde, bērna izlaidums, zobu higiēnista apmeklējums vai automašīnas tehniskās apskates izdevumi absolūti nav iepriekš neparedzami.
Drīzāk tie ir neregulāri izdevumi, kas neatkārtojas katru mēnesi, bet kuriem patiesībā varam sagatavoties.
“Ir jābūt godīgiem pret sevi,” uzsvēra Veisa, citādi visa dzīve beigās kļūst par vienu neparedzētu izdevumu. Protams, līdzekļiem ārkārtējām situācijām ir jābūt, bet tie tā arī jāsauc – par drošības spilvenu ārkārtas gadījumiem.
Piektkārt – jāizmanto automatizācija
Pēc tam, kad izveidots plāns, kādas gribam redzēt savas finanses un dzīvi nākamajā gadā, jāatrod veids, kā to īstenot un piefiksēt pēc iespējas efektīvāk. Tas nozīmē visu, ko vien iespējams, automatizēt.
“Saliekam automātiskos maksājumus visam, kam vien ir iespējams, jo tas mums palīdzēs pieturēties pie plāna,
savām robežām un darīt uz priekšu, nevis gaidīt, kamēr sanāks “pielāgoties situācijai” vai “tad jau izdomāt”,” norādīja Veisa.