Kols skaidroja, ka tas nozīmē konsekventu atbalstu Ukrainai, ciešāku NATO un ES sadarbību, kā arī ieguldījumus kritiskajā infrastruktūrā – “Rail Baltica” un enerģētiskajā neatkarībā -, lai pretotos hibrīddraudiem. Tāpat, viņaprāt, svarīga būs arī migrācijas politika – stingra ārējo robežu aizsardzība pret Baltkrievijas izraisītajiem hibrīddraudiem un taisnīga sloga sadale bez piespiedu kvotām, kas nesamērīgi noslogo mazākas valstis, piemēram, Latviju.
EP deputāts turpināja, atzīmējot, ka tikpat nozīmīgas būs sarunas par jauno ES daudzgadu budžetu. Pēc viņa domām, Latvijai ir svarīgi panākt līdzsvaru starp aizsardzības vajadzībām un kohēzijas finansējumu, lai pierobežas valstis netiktu nostādītas nelabvēlīgākā pozīcijā nekā “centrālās” ekonomikas.
Taujāts par eiroparlamentārieša darba prioritātēm 2026. gadā, Kols norādīja, ka viena no galvenajām būs ES drošības un konkurētspējas stiprināšana laikā, kad ārējie draudi pieaug un globālā konkurence kļūst arvien asāka. Viņš kā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas ēnu ziņotājs strādās pie “European Competitiveness Fund” izstrādes. Kols skaidroja, ka tā ir jauna, centrāla ES finansēšanas struktūra nākamajam daudzgadu budžeta periodam, kas apvienos vairākas līdzšinējās programmas, lai mazinātu sadrumstalotību un virzītu investīcijas stratēģiskajās nozarēs.
“Šis fonds būs izšķirošs, jo tas noteiks, vai Eiropa spēj ieguldīt reālā jaudā – rūpniecībā, kritiskajās tehnoloģijās un aizsardzības industrijā – vai arī turpinās zaudēt pozīcijas pārmērīgas birokrātijas un lēnas lēmumu pieņemšanas dēļ. Konkurētspēja bez drošības ir ilūzija, un tieši tāpēc ir būtiski, lai fonds ietvertu arī aizsardzības industrijas un piegādes ķēžu stiprināšanu,” uzsvēra Kols.
Pēc EP deputāta domām, vienlaikus būtisks būs darbs pie jaunā ES daudzgadu budžeta. Viņš sacīja, ka Eiropas budžets parāda, vai runā par prioritātēm vai tikai pauž nodomus, un ES daudzgadu budžeta sarunas būs pārbaudījums tam, vai ES patiešām ir gatava drošību un konkurētspēju izvirzīt pirmajā vietā.