Nozares attīstību 2026. gadā veicinās regulējuma konsekventa ieviešana un ekonomiskie stimuli, tai skaitā spiediens samazināt atkritumu noglabāšanu poligonos, pieaugoša prasību latiņa iepakojuma un šķirošanas jomā, kā arī iedzīvotāju paradumu nostiprināšanās, kas uzlabo dalīti vāktu atkritumu kvalitāti un apjomus.
Savukārt Aizbalts atzīmēja, ka attīstības tempu var bremzēt izmaksu pieaugums un darbaspēka pieejamība, otrreizējo izejvielu tirgu svārstīgums, īpaši plastmasu segmentā, kā arī neskaidri politikas signāli par iespējamu prasību mīkstināšanu ES līmenī, kas palielina nenoteiktību kapitālietilpīgu investīciju plānošanā.
Jau ziņots, ka “Eco Baltia vide” 2024. gadā strādāja ar 73,955 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37% vairāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas peļņa saruka par 14,8% – līdz 10,38 miljoniem eiro.
Uzņēmums reģistrēts 1996. gada septembrī, un tā pamatkapitāls ir 14 277 450 eiro. “Eco Baltia vide” pilnībā pieder AS “Eco Baltia”.
“Eco Baltia” koncerna vadošie uzņēmumi ir “Iterum” (iepriekš “PET Baltija”), “Eco Baltia vide”, “Latvijas zaļais punkts”, SIA “Nordic Plast”, SIA “Jumis”, Čehijas “Tesil Fibres” un Lietuvas “Ecoservice”, kā arī Polijas “Metal Plast”.
Kompānija reģistrēta 2011. gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro. “Eco Baltia” akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir “BSGF Salvus” (52,81%), kas pārstāv investīciju fondu “INVL Baltic Sea Growth Fund”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA “Enrial Holdings” un “Penvi Investment Ltd.” starpniecību.