Izvēloties starp diviem ceļiem, kā mazināt budžeta deficītu, priekšroka viennozīmīgi būtu valdības izdevumu samazināšanai. Alternatīvs risinājums ir nodokļu sloga celšana, taču tas negatīvi ietekmētu ekonomikas izaugsmi.
Krasnopjorovs skaidro, ka gada izaugsmes temps 1-2% Eiropas Savienībā (ES) un 2-3% Latvijā ir diezgan pieticīgs sniegums.
Patlaban nav ekonomikas krīze, un Latvija vairs nav lētā darbaspēka zeme. Ekonomikas attīstība Latvijai nenozīmē ražot to pašu, tikai vairāk, bet nozīmē virzīties uz unikālu, kvalitatīvu un sarežģītu preču un pakalpojumu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību.
Valdībām šis ekonomiskās izaugsmes process nevis jāregulē ar plānošanas dokumentu kaudzēm, stratēģijām vai pārmērīgiem atbalsta mehānismiem, bet, pirmkārt, jāveicina izcilas uzņēmējdarbības un dzīves vides izveide, kurā uzņēmēji un iedzīvotāji gribētu un varētu realizēt savus talantus.
ES mērogā ekonomikas izaugsmi var veicināt Eiropas vienotais kapitāla tirgus, kas ļautu lielāku daļu no Eiropas iedzīvotāju uzkrājumiem investēt tieši Eiropas uzņēmumos, nevis ASV un citos reģionos, Eiropas vienotais pakalpojumu tirgus, lai vairāk uzņēmumu augtu pāri valsts robežām, iegūstot pozitīvu mēroga efektu, kā arī pārlieku birokrātisko šķēršļu noņemšana uzņēmējdarbībai un darbam. Viens solis šajā virzienā ir banku sektora regulējuma vienkāršošana, par kuru runāja 2025. gadā un kas būs ECB un ES prioritāte 2026. gadā.
Krasnopjorovs norāda, ka Latvijas ekonomikas veiksmes ir būtiskas, tomēr jāizmanto piemēri no kaimiņvalstīm un jātiecas pēc augstākiem dzīves kvalitātes standartiem.