Filmas analīze un kritika
Kultūras apskatnieks Alfrēds Rietmanis, vērtējot Dzintara Dreiberga jauno filmu “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kas Latvijas kinoteātros nonāca 2025. gada 6. novembrī, norādījis uz būtiskiem trūkumiem galvenā varoņa tēla attīstībā un aktierspēlē. Lai gan filma, kas stāsta par leģendārās sieviešu basketbola komandas TTT veidošanos un tās panākumiem padomju okupācijas laikā, ir guvusi plašu skatītāju interesi, pārsniedzot 100 000 apmeklētāju robežu mēneša laikā, Rietmaņa analīze pauž kritiku par varoņa emocionālās un raksturiskās izaugsmes trūkumu. Kā ziņo Latvijas Avīze, viņš uzsver, ka filmas centrālais tēls nesaņem nekādu attīstību visa filmas garumā, radot iespaidu par vienmuļu personāžu. “Nav nekādas tēla izaugsmes,” skarbi secina Rietmanis, norādot, ka tas ir būtisks filmas vājums, kas neļauj skatītājam pilnvērtīgi ieguldīties notikumos. Šī kritika, kas izskanējusi arī citos medijos, liek aizdomāties par scenārija un varoņu attīstības rūpīgumu, īpaši ņemot vērā filmas potenciālu attēlot spēcīgus un iedvesmojošus personāžus.
Runājot par aktierspēli kopumā, Alfrēds atzīst, ka atsevišķi aktieri ir snieguši kompetentu sniegumu, tomēr viņš nav redzējis neko izcilu vai īpaši atmiņā paliekošu. Pēc viņa domām, trūkst emocionālā dziļuma un pārliecinošas varoņu attīstības, kas spētu aizkustināt vai dziļāk ieinteresēt skatītāju. Lai gan filma piedāvā aizraujošu stāstu par sportu un latviešu sieviešu spēku, aktieru sniegums nav spējis šo stāstu pacelt jaunā līmenī, radot iespaidu par virspusēju attēlojumu, kurā trūkst niansētas emociju gammas un raksturu atklāsmes.
Filmas stiprās puses un vēsturiskais konteksts
Neskatoties uz kritiku par atsevišķiem aktierspēles aspektiem, Alfrēds Rietmanis tomēr atzinīgi vērtē filmas tehniskos un vizuālos elementus. Viņš uzsver, ka kopumā filma ir laba un nepieciešama, izceļot Dzintara Dreiberga kā viena no spēcīgākajiem nozares profesionāļiem darbu. Īpaši tiek novērtēts operatora darbs, kas veiksmīgi tver dinamiskas basketbola spēles ainas, kā arī ļoti labā montāža un izcila, dramaturģiska mūzika, kas organiski iekļaujas kopējā kino baudījumā. Filma, kas balstīta uz patiesiem notikumiem padomju okupācijas gados Rīgā, stāsta par leģendārās sieviešu basketbola komandas TTT veidošanos un tās ceļu līdz starptautiskiem panākumiem. TTT komanda 12 reizes pēc kārtas izcīnīja PSRS čempionāta zelta medaļas un 18 reizes uzvarēja Eiropas Čempionvienību kausā. Stāsta centrā ir Dzidra Uztupe-Karamiševa, TTT pirmā kapteine, kurai basketbols kalpoja kā instruments, lai apspēlētu padomju sistēmu.
Filma godā latviešu sieviešu spēku, neatlaidību un mīlestību pret dzimteni, radot patriotisku un emocionāli spēcīgu vēstījumu. Tās vēsturiskais konteksts un nozīmīgums Latvijas kino tiek novērtēts kā būtisks, it īpaši ņemot vērā Dreiberga iepriekšējo panākumu ar filmu “Dvēseļu putenis”.
Atsauksmju rezonanse un tēla attīstības nozīme
Filmas iznākšana ir radījusi plašu rezonansi skatītāju un kritiķu vidū, izraisot diskusijas par tās māksliniecisko vērtību un tēlu atveidojumu. Alfrēda Rietmaņa kritika par tēla izaugsmes trūkumu uzsver nepieciešamību kinodarbu veidotājiem pievērst lielāku uzmanību personāžu psiholoģiskajai dziļumam un attīstībai, ne tikai koncentrējoties uz ārējiem notikumiem un vēsturisko faktu atspoguļošanu. Lai gan filma ir tehniski un vizuāli iespaidīga, un tās vēstījums ir nozīmīgs, spēja radīt emocionālu saikni ar varoņu likteņiem ir viens no galvenajiem kritērijiem, kas ļauj darbam uzrunāt plašāku publiku un gūt dziļāku skatītāju iesaisti.
Lai gan filma pulcējusi vairāk nekā 100 000 skatītāju, Alfrēda Rietmaņa analīze sniedz perspektīvu, kas aicina uz padziļinātāku izpratni par tēla attīstību kino kā būtisku elementu stāsta pilnvērtīgai uztverei.