Galvenās izmaiņas atbalstā Ukrainas civiliedzīvotājiem
No 2026. gada 1. janvāra Latvijā stājas spēkā izmaiņas atbalsta apjomā Ukrainas civiliedzīvotājiem, paredzot samazinātu finansējumu un pārtraucot vairākus iepriekš sniegtos atbalsta pasākumus. Šīs izmaiņas ir daļa no valdības apstiprinātā pasākumu plāna Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai 2026. gadam. Kā informē portāls NRA, 2026. gadam plānotais finansējums ir 39,7 miljoni eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā 2025. gadā, kad atbalstam tika paredzēti aptuveni 65 miljoni eiro. Šīs izmaiņas ir saistītas ar valsts budžeta resursu optimizāciju un situācijas stabilizēšanos, kā arī ar Ukrainas iedzīvotāju arvien labāku integrāciju Latvijas darba tirgū.
Kādi atbalsta veidi tiek pārtraukti?
Viena no būtiskākajām izmaiņām ir vienreizējā atbalsta pārtraukšana personām, kuras sāk nodarbinātību vai pašnodarbinātību. Iepriekš šis pabalsts bija līdzvērtīgs vienai minimālajai algai. Iekšlietu ministrija skaidro, ka šāds atbalsts vairs nav aktuāls, jo ukraiņu civiliedzīvotāji ir pietiekami integrēti darba tirgū un viņiem ir pieejami vispārējie nodarbinātības veicināšanas pasākumi uz līdzvērtīgiem noteikumiem ar Latvijas pilsoņiem. Tāpat tiek atcelta atbrīvošana no pacientu līdzmaksājumiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Turpmāk ukraiņu bēgļiem būs jāveic līdzmaksājumi tāpat kā Latvijas iedzīvotājiem. Vairs netiks segtas arī izmaksas par dzīvnieku reģistrēšanu un obligāto veselības prasību izpildi.
Kas paliek pieejams un kādi jaunumi?
Neskatoties uz samazināto finansiālo atbalstu, Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā joprojām būs pieejami vairāki svarīgi atbalsta veidi. Viņi varēs saņemt Valsts nodarbinātības aģentūras pakalpojumus darba meklējumos, pārkvalifikācijā un profesionālajā izglītībā, kas nodrošināti uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ar Latvijas pilsoņiem. Tāpat saglabājas pieeja valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, lai gan bez atbrīvojuma no līdzmaksājumiem. Ukrainas bēgļi turpinās saņemt atlaides braukšanai reģionālajos maršrutos, kas paredzētas noteiktām pasažieru kategorijām Latvijas likumdošanā. Lai gan pagaidu aizsardzības statuss līdz šim tika piešķirts uz diviem gadiem, tagad plānots to pagarināt uz trim gadiem, lai mazinātu administratīvo slogu gan bēgļiem, gan migrācijas iestādēm. Ukrainas ceļošanas dokumentu derīguma termiņš, kuriem beidzies derīguma termiņš, ir pagarināts līdz 2027. gada 4. martam.
Finansējuma samazinājuma iemesli un konteksts
Plānotais ievērojamais finansējuma samazinājums 2026. gadam (gandrīz 25 miljoni eiro mazāk nekā 2025. gadā) ir saistīts ar valsts budžeta prioritāšu maiņu un situācijas stabilizēšanos. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas izstrādāto pasākumu plānu, 2026. gadā paredzētais finansējums ir 39 717 846 eiro. Lai gan kara darbība Ukrainā turpinās un droša atgriešanās daļai bēgļu nav iespējama, Latvijas valdība ir atzinusi, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ir arvien labāk integrēti valsts darba tirgū un sociālajā sistēmā. Šīs izmaiņas mērķis ir panākt, lai Ukrainas civiliedzīvotāju dzīves apstākļi Latvijā būtu līdzvērtīgāki Latvijas iedzīvotāju situācijai, novēršot privilēģiju statusu, vienlaikus saglabājot pamattiesības.
Statistika un nākotnes perspektīvas
Uz 2025. gada 1. decembri Latvijā bija reģistrēti 31 412 Ukrainas iedzīvotāji ar pagaidu aizsardzības statusu. No tiem 17 111 bija sievietes, 14 301 vīrieši, 6 904 nepilngadīgie un 2 228 personas vecumā virs 65 gadiem. Lai gan kopējais finansējums samazinās, pasākumu plāns 2026. gadam paredz nodrošināt vairākus svarīgus integrācijas un atbalsta pasākumus, tostarp informācijas sniegšanu, primāro un sociālo palīdzību, piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, nodarbinātības veicināšanu, valodu apmācību un kultūrorientācijas pasākumus. Tiek nodrošināta arī nepilngadīgo personu bez vecāku pavadības tiesību un interešu aizsardzība.