Koalīcijas stabilitāte līdz vēlēšanām
Pašreizējā valdošā koalīcija, visticamāk, turpinās darbu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas paredzētas 2026. gada oktobrī. Šādu prognozi, analizējot politisko situāciju Latvijā, aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds. Viņš norāda, ka politiskajiem spēkiem pašlaik nav izdevīgi atrasties ārpus valdošās koalīcijas, jo tas neradītu priekšrocības gaidāmajās vēlēšanās. Kā informē portāls NRA, Rozenvalds uzsver, ka jebkuras asas kustības vai mēģinājumi gāzt valdību šobrīd būtu pašnāvniecisks solis, īpaši ņemot vērā budžeta veidošanas procesu un sabiedrības uzticības saglabāšanas nozīmi. Politologs atzīmē, ka, lai gan koalīcijā pastāv dziļas pretrunas, šobrīd nav pieejami labāki alternatīvi valdības formāti, kas spētu nodrošināt stabīlu vairākumu Saeimā. Viņš norāda, ka pat opozīcijas partijas nav gatavas vai spējīgas izveidot jaunu vairākuma valdību.
Politisko spēku stratēģija pirms vēlēšanām
Rozenvalda ieskatā, politiskie spēki, kas ir daļa no valdošās koalīcijas, apzinās, ka atrašanās pie varas līdz vēlēšanām ir stratēģiski izdevīgāka nekā došanās priekšlaicīgās vēlēšanās vai valdības krīzes izraisīšana. Šāda nostāja īpaši attiecas uz gadījumiem, kad tiek gatavots valsts budžets, kas ir viens no svarīgākajiem valdības darba uzdevumiem. Gan 2026. gada budžeta projekts, gan tā apspriešana Saeimā ir norises, kas liecina par valdības spēju strādāt kopā, pat ja pastāv zināmas domstarpības. Budžeta prioritātes, tostarp nacionālā drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība, liecina par centieniem saglabāt sabiedrības atbalstu. Rozenvalds pieļauj, ka, neraugoties uz esošajām grūtībām, koalīcija varētu izveidot četru partiju sastāvu, lai nodrošinātu stabilāku atbalstu. Tomēr viņš arī norāda, ka Latvijas politikā prognozes ir grūti veikt, un situācija var mainīties.
Koalīcijas izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Neskatoties uz prognozēto stabilitāti līdz vēlēšanām, valdošā koalīcija saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Pēdējie politiskie notikumi un politologu vērtējumi liecina par jukām un nestabilitāti Latvijas politikā. Piemēram, politologs Juris Rozenvalds jau iepriekš ir norādījis, ka valdības veidošana ir sarežģīts process, kurā var būt nepieciešamas kompromisu starp dažādām politiskajām partijām, pat ja tās ir ļoti atšķirīgas. Viņš ir pieminējis, ka dažkārt labāk ir saglabāt esošo koalīciju, pat ja tā nav ideāla, nekā riskēt ar priekšlaicīgām vēlēšanām vai nestabilu jaunu valdību. Rozenvalds ir arī atzinis, ka prezidenta iejaukšanās, piemēram, Stambulas konvencijas denonsēšanas jautājumā, ir palīdzējusi koalīcijai “saglabāt seju” un novērst iespējamo krīzi. Pašlaik politiskā aina liecina, ka, lai gan ir nopietni izaicinājumi un pretrunas, politiskie spēki ir ieinteresēti noturēt koalīciju līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai izvairītos no vēl lielākas politiskās nestabilitātes.
Nākamās Saeimas vēlēšanas un iespējamie koalīcijas modeļi
Nākamās Saeimas vēlēšanas Latvijā ir plānotas 2026. gada oktobra pirmajā sestdienā. Aptaujas liecina par mainīgu popularitāti dažādām partijām, un politologu prognozes par nākamās koalīcijas sastāvu bieži vien ir piesardzīgas. Juris Rozenvalds iepriekš ir prognozējis, ka, visticamāk, veidosies četru partiju koalīcija, taču ir arī atzinis, ka viss ir atkarīgs no vēlētāju izvēles un politisko spēku spējas vienoties. Pašreizējā politiskā situācija, kurā valdošā koalīcija saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tomēr liecina, ka tās galvenais mērķis ir saglabāt varu līdz vēlēšanu noslēgumam. Tas nozīmē, ka politiskie spēki centīsies novērst jebkādus konfliktus, kas varētu novest pie valdības krišanas pirms noteiktā termiņa.