Pētījumā noskaidrots, ka starp aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem lielākā daļa priekšroku dod skriešanai. Otrajā vietā ierindojas spēka treniņi, trešajā riteņbraukšana, bet ceturtajā – krosfits. “Top 5” noslēdz garas pastaigas, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore Līga Plakane un fakultātes lektore Zane Šmite.
Kas ir tautas sports?
Vispirms vērtējot to, cik latvieši kopumā ir aktīvi, Plakane uzsvēra, ka nemaz tik slikti nav. “Mūsu vēsturiskās un tautas tradīcijas tomēr sauc mūs iet dabā – mums patīk sēņot, makšķerēt, Līgo svētki un visādas citādas lietas dabā. Mēs tomēr neesam istabā tupētāji,” viņa norādīja.
Taču, runājot tieši par plānveida aktivitātēm ikdienā, varētu būt labāk, atzina gan Plakane, gan Šmite, jo to apliecinājuši arī viņu veiktā pētījuma dati – Latvijas sabiedrība ikdienā varētu būt aktīvāka.
Pētījums veikts kā daļa no valsts pētījumu programmas projekta “Inovācijas, metodikas un rekomendācijas sporta nozares attīstībai un pārvaldībai Latvijā“.
“Pētījums ir daudz plašāks, bet mūsu atbildība tajā bija tieši tautas sporta aktivitātes. Kas ir tautas sports? Vārds “sports” ir tāds mulsinošs, bet patiesībā tās ir plānveida fiziskas aktivitātes individuāli vai komandās, ko es pats plānoju vai kāds cits organizē. Tātad tur varētu ietilpt arī sacensību organizēšana, bet galvenais uzsvars ir uz veselības uzlabošanu un socializēšanos,” skaidroja Plakane.
Tās ir visas fiziskās aktivitātes, kas veltītas fiziskai vai garīgai labsajūtai bez vecuma ierobežojuma. Tā var būt gan došanās uz treniņiem vai sporta zāli, gan vingrošana mājās.
Taču problēmas pētījuma gaitā sagādājis tas, ka liela daļa cilvēku šo tautas sporta definīciju īsti līdz galam neizprot, tāpēc Plakane atzina, ka, iespējams, līdz galam nav izdevies aptvert visu Latvijai raksturīgo iedzīvotāju populāciju, un līdz ar to nācies koncentrēties tieši uz aktīvo iedzīvotāju daļu. Viņa norādīja – tie, kas ir fiziski aktīvi ikdienā, ir arī aktīvi un atsaucīgi aptaujām un pētījumiem, taču tie, kas ikdienā varbūt nav tik aktīvi, arī pētnieku uzaicinājumiem atbild daudz kūtrāk.
Populārākā aktivitāte – skriešana
Pētījumā iesaistījās vairāk nekā 400 cilvēki. Tajā līdzvērtīgā skaitā piedalījās sievietes un vīrieši vecumā no 18 līdz 70 gadiem, vidējais dalībnieku vecums bija 37 gadi.
“Runājot par aktivitātēm, bija interesanti, ka skriešana dominēja kā populārākais aktivitātes veids gan dāmām, gan kungiem. Otrs bija spēka treniņi. Turklāt spēka treniņi bija populārāki dāmām, nevis kungiem. Trešā abām dzimumu grupām bija riteņbraukšana un tad sekoja krosfits,” ar pētījuma rezultātiem iepazīstināja Plakane.
Populārāko pieciniekā iekļāvās arī garas pastaigas, kas pētnieces ļoti iepriecināja, jo tas ir “pamata vielmaiņu uzturošs” aktivitātes veids.
Aptaujās parādījās arī pa kādam mazāk zināmam sporta veidam, piemēram, klinšu kāpšana. Liela daļa, aptuveni 30–40%, dalībnieku nodarbojās ar vairākām aktivitātēm, nevis koncentrējās uz vienu.
“Galvenā atziņa no aptaujām bija, ka mūsu tautas sportists ir dažāds un sportot var jebkurš.
Pat ja kāds šobrīd ir mazaktīvajā grupā, atliek tikai izvēlēties, kurš aktivitāšu veids jums vislabāk patīk, un tad varat pāriet uz tautas sportistu daļu,” pauda Šmite.
Augsta intensitāte ne vienmēr būs veselīga
Pētījuma laikā tika veiktas ne tikai padziļinātas aptaujas, bet arī klātienes mērījumi – mentālie un neiromuskulārie testi un sirds asinsrites novērtējums.
“Mēs jau ar precīzākiem testiem laboratorijā gribējām identificēt, kas būs veselīgi cilvēkam, kurš ir sācis sportot, un vai viņš sporto dažādi, jo mēs zinām no fizisko aktivitāšu rekomendācijām, ka ir tā saucamās aerobās slodzes, kad gribam, lai sirdsdarbība paaugstinās ik pa brīdim, bet papildus ir jātaisa arī spēka treniņi, lai arī muskuļi var nest mūs uz priekšu,” skaidroja Šmite.
Pētnieces tādā veidā identificējušas, kuras ir Latvijas tautas sportistu stiprās, bet kuras – vājās puses, kā arī biežāk pieļautās kļūdas.
“Piemēram, aerobajos treniņos daudzi grib īsā laikā sasniegt maksimālo efektu un tāpēc sniedzas pēc augstas intensitātes intervālu treniņiem, bet varbūt tā ne vienmēr būs pareizākā atslēga,” norādīja Šmite.
Šos treniņus noteikti vajag izmantot, un taisnība, ka tieši ar tiem visātrāk iespējams uzlabot savu sniegumu, bet tie nevar būt vienīgie.
“Vajadzētu, lai mums ir arī bāzes treniņi – lai kaut kādu apjomu savācam arī ar zemākas intensitātes aktivitātēm, jo tad mūsu sirds summāri jutīsies daudz labāk. Ja fokusēsimies tikai uz tiem augstas intensitātes intervālu treniņiem, tad var būt arī tā, ka mūsu sirds asinsvadu sistēma daudz straujāk reaģēs uz šo slodzi, un ne vienmēr tas būs pilnībā labi,” Šmite skaidroja.
Jātrenē ne tikai spēks, bet arī jauda
Atziņa no spēka testu puses ir, ka tieši ar maksimālo muskuļu spēku tautas sportistiem neklājas nemaz tik slikti, taču problēmas sagādā ātra spēka ģenerēšana. Citiem vārdiem to varētu nosaukt par eksplozivitāti vai jaudu.
“Ja mēs skatāmies uz to, cik ātri muskulis spēj spēku uzģenerēt, tad tur jau parādās ierobežojumi. Ja kādreiz par ātro spēka ģenerēšanas spēju domāja, ka tā nepieciešama tikai sportistiem, jo viņiem vajag uzlēkt augstāk un skriet ātrāk, patiesībā no veselības viedokļa, piemēram, tad, ja ārā ir slidens, mēs krītam un mums sevi ir jāpārķer, vajag ātri uzģenerēt to spēku,” skaidroja Šmite.
Šis ir tikai viens piemērs, bet ir arī citi, kas liecina, ka ne tikai sportistiem, bet jebkuram cilvēkam ikdienā var izrādīties noderīgs ne tikai muskuļu spēks, bet arī muskuļu jauda jeb spēka ātra ģenerēšana.
“Dažreiz mums fokusu spēka treniņos vajadzētu pavilkt uz to, ka spēku iemācām savam ķermenim ātrāk ģenerēt.
Metodes, kā to panākt, ir dažādas. To var darīt ar svariem – ceļam to svaru, cik vien ātri varam, tas arī mums palielinās šīs spējas, vai arī varam likt iekšā pliometrijas jeb lēcienu treniņus,” norādīja Šmite.
Ikdienā trenēt reaktīvo spēku var arī ar tautas dejām, piebilda pētnieces un piekrita, ka tautas dejas kopumā īstenībā ir ļoti labs fiziskās aktivitātes veids.
Noderīgi raksti par fiziskajām aktivitātēm