Ukrainas prezidents uzsver vēlmi pēc miera, bet nekompromisu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā Jaungada uzrunā tautai uzsvēra, ka Ukraina tiecas uz mieru, taču ne par jebkuru cenu. Šī nostāja tiek pausta laikā, kad daudzviet Ukrainā Jauno gadu sagaidījuši, atskanot Krievijas dronu sprādzieniem. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, prezidents Zelenskis ir paudis, ka Ukraina ir gatava darīt visu iespējamo miera nodrošināšanai, taču nav gatava piekāpties fundamentālos jautājumos. Viņš arī norādījis, ka Krievija pati neizbeidz savus karus un ka nepieciešams starptautiskās sabiedrības spiediens, lai panāktu taisnīgu risinājumu. Zelenskis arī atzīmējis, ka Ukraina ir kā vairogs, kas sargā komfortablo dzīvi Eiropā no “krievu pasaules”.
Masveida dronu uzbrukumi Ukrainai Jaungada naktī
Tieši Jaungada naktī Krievija īstenojusi plašus trieciendronu uzbrukumus Ukrainai, izmantojot vairāk nekā simts bezpilota lidaparātus. Ziņas liecina, ka naktī uz 2. janvāri pret Ukrainu raidīti 116 droni, no kuriem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 86. Lai gan notriekto dronu īpatsvars ir augsts, daļa trieciendronu tomēr sasnieguši savus mērķus, radot postījumus un iespējamus upurus dažādos Ukrainas reģionos, tostarp enerģētikas infrastruktūrai. Ziņots par ugunsgrēkiem Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalos, kā arī par cietušajiem Hersonā un Dņipropetrovskā. Šādi uzbrukumi tiek raksturoti kā Krievijas centieni destabilizēt Ukrainu un nodarīt maksimālu kaitējumu tās infrastruktūrai.
Latvijas nostāja un atbalsts Ukrainai
Latvija stingri nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā un nemainīgi atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir uzsvērusi, ka Latvija nekad neatzīs Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā, neatkarīgi no miera sarunu iznākuma. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas sniegusi militāro, humāno un finansiālo palīdzību Ukrainai, kā arī nodrošina patvērumu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Latvijas politiskā nostāja ir skaidra – Krievijas agresija Ukrainā apdraud mieru visā Eiropā, un ir nepieciešams izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankcijām un militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Kara norise un perspektīvas
Krievijas karš Ukrainā turpinās, un Krievija regulāri izmanto dronus un raķetes, lai grautu Ukrainas pretestības spējas un demoralizētu sabiedrību. Neskatoties uz Ukrainas pretuzbrukuma panākumiem un centieniem atkarot savas teritorijas, Krievijas armijas izveidotās aizsardzības līnijas un plašie mīnu lauki rada nopietnus izaicinājumus. Ukrainas prezidents ir norādījis, ka Krievijas agresoru varētu apturēt jau 2026. gadā, ja rīkosies “ļoti ātri un izlēmīgi”, tostarp ar militārās palīdzības palielināšanu. Tikmēr Ukrainas bruņotie spēki turpina veikt uzbrukumus Krievijas militārajiem mērķiem, tai skaitā dronu palaišanas bāzēm, lai mazinātu Krievijas spēju veikt turpmākus uzbrukumus.