Sandis Ozoliņš vēlas atgriezties galvenā trenera postenī
Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš pauž pārliecību, ka viņam piemīt nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai veiksmīgi darbotos kādas komandas galvenā trenera amatā. Kā ziņo telekanāls TV3, viņš intervijā žurnāla “Sporta Avīze” decembra numurā atzinis, ka trenera darbs viņam sagādā gandarījumu un viņš cer uz iespēju atgriezties šajā lomā. Ozoliņš uzsvēris: “Man patīk šis darbs, es to protu.”.
Iepriekšējā trenera pieredze un tās vērtējums
Lai gan Ozoliņa pieredze galvenā trenera amatā ir salīdzinoši neliela, viņš uzskata, ka iegūtās zināšanas ir vērtīgas. Viņa vienīgā pieredze šajā amatā ir 2017./2018. gada sezonas sākumā, kad viņš vadīja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandu Rīgas “Dinamo”. Amats gan tika atstāts jau septembra beigās, pēc 16 aizvadītām spēlēm un 12 zaudējumu sērijas. Ozoliņš pats norādījis, ka pie komandas vadības vērsies ar lūgumu atbrīvot viņu no amata, jo nebija spējis izpildīt solīto, atzīstot, ka matemātiski vairs nebija iespējams sasniegt izslēgšanas turnīru. Viņš secinājis, ka ar vienu vienīgiem centieniem ilgtermiņā augstus rezultātus nav iespējams sasniegt, un pieļāvis, ka kļūdījies, domājot, ka ar esošajiem resursiem iespējams sasniegt ilgtermiņa panākumus.
Nepārtrauktā mācīšanās un attīstība hokejā
Ozoliņš atzīst, ka hokejs nepārtraukti attīstās, tāpēc ir svarīgi nepārtraukti mācīties un sekot līdzi jaunajām tendencēm, ja vēlas saistīt savu karjeru ar šo sporta veidu. Viņš norāda, ka jebkurā nozarē zināšanas tiek aizņemtas viena no otras. Neskatoties uz izaicinājumiem, Ozoliņš ir ieguvis pieredzi arī kā galvenā trenera palīgs Ņižņijnovgorodas “Torpedo” komandā, kā arī strādājis par Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Kolorādo “Avalanche” skautu iepriekšējās divās sezonās. Pašlaik viņš ir Latvijas hokeja izlases galvenā trenera Harija Vītoliņa palīgs ceļā uz Milānas-Kortīnas olimpiskajām spēlēm.
Nākotnes plāni un vēlme strādāt ar jaunajiem spēlētājiem
Hokeja leģenda Sandis Ozoliņš ir apņēmības pilns turpināt savu karjeru trenera ampluā. Viņš pauž gandarījumu par redzēto un pārliecību, ka apgūs nepieciešamās zināšanas, ja vien vēlēsies savu dzīvi saistīt ar šo profesiju. Ozoliņš arī dalās savā skatījumā uz to, kā spēlēt hokeju augstā līmenī pēc iespējas ilgāk, uzsverot spēju tikt galā ar atkarībām un nepieciešamību trenēties vēl vairāk nekā jaunībā, jo mūsdienu spēlētāji ir arvien ātrāki, izturīgāki un spēcīgāki. Viņš uzsver, ka svarīgi ir pārvarēt sāpes, diskomfortu un bailes, ja ir vēlme sasniegt savus mērķus, un ar vecumu pieaug apziņa par savu lēmumu sekām, taču, ja ir patiesa vēlme, viss ir iespējams.