Publikācijā norādīts: “Karš netiks izšķirts frontes līnijās – un, iespējams, ne Ukrainā.”
Analīzē uzsvērts, ka kaujas Ukrainā turpinās nevis zaudējumu vai spiediena trūkuma dēļ, bet gan galveno dalībnieku – gan Ukrainas atbalstītāju, gan Krievijas sabiedroto – nevēlēšanās izlēmīgi mainīt spēku samēru.
Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja apzināti atbalsta Maskavu līdz tādai pakāpei, ka karš nogurdinātu Rietumus, bet nepāraugtu globālā konfliktā.
Vienlaikus ASV atbalsta samazināšanās Ukrainai bija paredzama, un Eiropas valstis nebija gatavas kompensēt šo zaudējumu. Turklāt Eiropa ir vāji sagatavota 2027. gada scenārijam, kad ASV varētu samazināt vai pilnībā pārtraukt atbalstīt Eiropas aizsardzību.
“Pasaule, kurā Amerikas Savienotās Valstis koncentrējas tikai uz sevi, kamēr Eiropa un Austrumāzija ir atstātas vienas pret agresīviem kaimiņiem, līdz nesenam laikam šķita kā distopija,” norāda publikācija.
Neskatoties uz to, ASV karaspēks joprojām ir integrēts Eiropas aizsardzības struktūrās, īpaši NATO. Paradoksāli, bet tieši Baltā nama neparedzamība pašlaik neļauj Krievijai tieši uzbrukt NATO valstīm.