Krievija veic masīvu dronu uzbrukumu Ukrainai
Naktī uz piektdienu Krievijas karaspēks veicis plašu trieciendronu uzbrukumu Ukrainai, izmantojot 116 dronus. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki spējuši notriekt 86 no tiem, kā ziņo Ukrainas Gaisa spēki. Šis uzbrukums iezīmē kārtējo Krievijas centienu destabilizēt Ukrainu, izmantojot dronu tehnoloģijas pret civilajiem un militārajiem mērķiem.
Fiksēti 27 trieciendronu trāpījumi 23 dažādās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās divās vietās, norādīts paziņojumā. Rezultātā vairākos reģionos izcēlušies ugunsgrēki. Zaporižjā dronu trieciena rezultātā izcēlies ugunsgrēks, bet Dņipropetrovskas apgabalā divi cilvēki cietuši uzbrukumā. Hersonā ceturtdienas vakarā divi cilvēki ievainoti krievu dronu triecienā, viņiem nodarīti vidēji smagi savainojumi un viņi nogādāti slimnīcā, informējusi Hersonas apgabala kara administrācija.
Dronu uzbrukumu sekas un reģionālās atbildes
Pēc Ukrainas Gaisa spēku sniegtās informācijas, 86 notriekto dronu apjoms norāda uz Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu efektivitāti, tomēr 30 notriekti droni joprojām ir būtisks skaitlis, kas norāda uz uzbrukuma intensitāti un Krievijas spēju radīt postījumus.
Vietējās amatpersonas un kara administrācijas ziņo par ugunsgrēkiem un cietušajiem, kas uzsver uzbrukumu postošās sekas. Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabalos izcēlušies ugunsgrēki, un Dņipropetrovskā reģistrēti arī ievainoti cilvēki. Hersonas apgabalā, kur uzbrukums notika jau iepriekšējā vakarā, divi cilvēki guvuši vidēji smagus ievainojumus.
Plašāks konteksts: Krievijas stratēģija un Ukrainas aizsardzība
Šis jaunākais uzbrukums ar 116 droniem ir daļa no Krievijas ilgstošās stratēģijas, kuras mērķis ir nodarīt maksimālu kaitējumu Ukrainas infrastruktūrai un radīt paniku civiliedzīvotāju vidū. Krievija turpina izmantot raķešu un dronu triecienus pret Ukrainas enerģētikas sistēmu un pilsētām, cenšoties ietekmēt valsts funkcionēšanu. Saskaņā ar dažādiem avotiem, karš Ukrainā turpinās, un galvenie kauju punkti ir Austrumukraina un Melnās jūras reģions.
Neskatoties uz nepārtrauktajiem uzbrukumiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas, ko pastiprina sabiedroto piegādātā tehnika, cenšas neitralizēt draudus. Ziņots, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā ir pārsnieguši 1,2 miljonus, lai gan precīzi dati kara apstākļos ir grūti apstiprināmi. Krievijas armija turpina lēnu virzību uz priekšu, okupējot teritorijas.
Starptautiskā reakcija un turpmākās prognozes
Šādi masveida uzbrukumi izsauc starptautisku nosodījumu, un NATO valstis un Eiropas Savienība turpina sniegt Ukrainai militāro un finansiālo palīdzību, tostarp piegādājot pretgaisa aizsardzības sistēmas. Vienlaikus Krievijas retorika, kā liecina nesenie notikumi, bieži vien izmanto šādus incidentus, lai attaisnotu turpmāku agresiju vai mainītu savu nostāju miera sarunās.
Piemēram, nesen Krievija apgalvoja, ka Ukraina uzbrukusi Vladimira Putina rezidencei ar droniem, ko gan Ukraina noliedza, norādot, ka tas ir izdomājums un attaisnojums agresorvalsts uzbrukumiem. ASV mediji un izlūkdienesti arī pauduši skepticismu par šiem Krievijas apgalvojumiem. Šādi notikumi mudina Ukrainu pastiprināt savas drošības un aizsardzības stratēģijas, kā arī meklēt arvien efektīvākus veidus, kā ietekmēt Krievijas resursus, piemēram, veicot dronu uzbrukumus naftas pārstrādes punktiem.