Nevēlamās dāvanas – otra dzīve vai atkritumu tvertne?
Vai esat kādreiz saņēmuši dāvanu, kas nelutina un liek vilties? Izrādās, ka šāda situcija ir ļoti izplatīta – aptuveni 90% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē ir saņēmuši nenoderīgu vai sev neatbilstošu dāvanu. Kā informē portāls jauns.lv, jaunākā aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa jeb 44% šādu dāvanu mājās tiek glabātas bez pielietojuma, bet diemžēl 4% gadījumu tās beigās nonāk atkritumos.
Atdāvināšana – populārākā alternatīva
Lai gan daļa dāvanu tiek vienkārši noliktas plauktā vai izmestas, ir arī citas alternatīvas, ko latvieši izmanto. Gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka nevēlamās dāvanas vienkārši atdāvina tālāk. Šī tendence ir īpaši izteikta sieviešu vidū, kuras biežāk nekā vīrieši izvēlas dāvanas pārdot vai atdot bez maksas. Katrs desmitais respondents dāvanas ziedo labdarības veikaliem, savukārt aptuveni 8% respondentu tās pārdod vai atdod bez maksas, piemēram, sociālo tīklu grupās.
Dzimumu atšķirības dāvanu izmantošanā
Aptaujas rezultāti atklāj arī interesantas atšķirības starp dzimumiem. Vīrieši biežāk nekā sievietes izvēlas neatbilstošas dāvanas paturēt mājās, neizmantojot tās. Savukārt sievietes aktīvāk izmanto citas iespējas – viņas biežāk dāvanas atdāvina (55%), pārdod (9%) vai atdod citiem (8%).
Dāvanu maiņas skapji kā ilgtspējīga alternatīva
Lai veicinātu ilgtspējīgāku dāvanu apriti un samazinātu atkritumu apjomu, ir ieviestas arī dāvanu maiņas skapju iniciatīvas. Šādos skapjos iedzīvotāji var atstāt sev nevajadzīgas dāvanas un pretī izvēlēties kādu citu, sev noderīgāku priekšmetu. Visbiežāk šādos skapjos tiek mainītas grāmatas, sveces un svečturi, taču sastopami arī citi priekšmeti. Šādas iniciatīvas palīdz dot lietām otro dzīvi un iepriecināt citus.
Aptaujas metodoloģija
Iedzīvotāju aptauju decembrī pēc “SEB bankas” pasūtījuma veica uzņēmums “Norstat”. Tajā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinoši, Latvijā dāvanas, kas negāja pie sirds, mēdz atdāvināt 49% respondentu, Igaunijā – 42%, bet Lietuvā – 40%.