Jaunā Eiropas ziņojumā brīdināts par sirds un asinsvadu slimību radīto slogu – tās ir galvenais nāves cēlonis pēdējos divos gadu desmitos, un patlaban veido vienu trešdaļu no visiem nāves gadījumiem katru gadu, raksta “Euronews”.
Sirds un asinsvadu slimības ir slimības, kas skar sirdi un asinsvadus, piemēram, sirdslēkme, insults un sirds mazspēja.
Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis visā Eiropas Savienībā, saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem ik gadu izraisot aptuveni 1,7 miljonus nāves gadījumu un skarot 62 miljonus cilvēku.
Vienlaikus dati liecina, ka vairumā Eiropas Savienības valstu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām vīriešiem ir aptuveni par 26–60 % augstāka nekā sievietēm.
Pēdējo 50 gadu laikā dzīves ilgums Eiropas valstīs ir ievērojami palielinājies, galvenokārt pateicoties sasniegumiem šo slimību un to riska faktoru profilaksē un ārstēšanā, taču šīs saslimšanas joprojām ir galvenais nāves cēlonis.
To ietekmē gan nemainīgi, gan mainīgi riska faktori. Nemainīgi riska faktori ir piemēram, dzimums, vecums, ģimenes anamnēze un etniskā piederība vai rase, ir indivīdam raksturīgas īpašības, kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Mainīgi riska faktori ietver klīniskos, metaboliskos, dzīvesveida, uzvedības un vides faktorus.
Pasaulē 83 % no visiem nāves gadījumiem, kas 2021. gadā saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām, bija saistīti ar mainīgiem riska faktoriem, bet ES šis rādītājs samazinājās līdz 76 %.
Metaboliskie riska faktori ir dominējošā grupa, kas veido aptuveni 70 % no sirds un asinsvadu slimību izraisītajiem nāves gadījumiem pasaulē un 68 % ES. Tie ietver hipertensiju, augstu cukura līmeni asinīs un holesterīnu.
Uzvedības riski, piemēram, smēķēšana, neveselīgs uzturs un kaitīga alkohola lietošana, ir otrā lielākā grupa, kas veido aptuveni 42 % no sirds un asinsvadu slimību izraisītajiem nāves gadījumiem pasaulē un 37 % ES.
No 2012. gada līdz 2022. gadam mirstība no asinsrites sistēmas slimībām samazinājās visās ES dalībvalstīs, vidēji par 20 % vīriešu un 22 % sieviešu vidū.
Tādas valstis kā Francija, Dānija un Spānija 2022. gadā ziņoja par rādītājiem, kas bija zemāki par 220 mirušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā šis rādītājs pārsniedza 800 mirušos uz 100 000 iedzīvotāju.
Ziņojumā norādīts, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs ir augstāka mainīgo riska faktoru, piemēram, smēķēšanas, aptaukošanās, kaitīgā alkohola lietošanas un fiziskās neaktivitātes, izplatība.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit