Kritika esošajam budžetam un jaunas cerības
Saeimas deputāts un uzņēmējs Andris Kulbergs kritizējis 2026. gada valsts budžeta projektu, TV24 raidījumā “Kārtības rullis” to nodēvējot par “bankrota budžetu”. Viņš uzsvēris, ka pašreizējais piedāvājums neatspoguļo reālistisku fiskālo plānošanu un ir nepietiekams valsts attīstībai. Kulbergs paudis, ka opozīcijai bijuši pārmetumi par neaktivitāti un ideju trūkumu, pieņemot budžetu, tomēr viņš ir gatavs nākt klajā ar savu alternatīvu. Kā informē portāls NRA, politiķis februārī sola prezentēt savu stratēģiju, kā Latvijai ir iespējams “nopelnīt” septiņus miljardus eiro.
Opozīcijas bažas par fiskālo stāvokli
Arī citi opozīcijas politiķi ir pauduši nopietnas bažas par 2026. gada budžetu, norādot uz valsts parāda pieaugumu un inflācijas spiedienu. Daži budžetu pat dēvējuši par “valsts iznīcināšanas budžetu”, brīdinot par demogrāfiskās krīzes saasināšanos, izglītības kvalitātes kritumu un ekonomisko lejupslīdi. Opozīcija kritizē koalīcijas spēkus par nespēju nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, kas vērsta uz valsts parāda samazināšanu. Tiek norādīts, ka budžets paredz papildu maksājumus iedzīvotājiem, vienlaikus palielinot valsts parādu, kas rada nenoteiktību par līdzekļu izlietojumu. Daži politiskie spēki ir pievērsuši uzmanību arī budžeta komunikācijas kampaņu izmaksām, apšaubot to lietderību un uzsverot, ka nodokļu maksātāju nauda netiek izmantota pamatoti. Finanšu ministrija gan šīs izmaksas dēvējusi par nelielu investīciju sabiedrības informēšanā.
Kulberga potenciālais plāns – septiņi miljardi eiro
Lai gan detalizēts Andra Kulberga plāns vēl nav publiskots, viņa izteiktais mērķis ir palielināt Latvijas ienākumus par septiņiem miljardiem eiro. Šāds paziņojums izsaucis diskusijas un jautājumus par to, kā konkrēti šos līdzekļus plānots iegūt un kādai jābūt ekonomikas izaugsmei, lai to sasniegtu. Daži komentētāji norāda, ka tas nozīmētu reālā pieauguma palielināšanu par aptuveni 2,7% virs esošā tempa. Tiek uzsvērts, ka valsts izaugsmi kavē tādi faktori kā dārgā enerģija, novecojošs darbaspēks un nestabils regulējums. Kā iespējamie risinājumi tiek minēti mērogojamas mākslīgā intelekta (MI) ieviešana mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektorā, darbaspēka aizstāšana ar kapitālu un valsts procesu digitalizācija. Tāpat tiek atzīmēta Latvijas ekonomikas sašķeltība un nevienlīdzība starp reģioniem, piemēram, IKP atšķirības starp Rīgu un Latgali.
Budžeta konteksts un nākotnes prognozes
2026. gada valsts budžets, kas tika pieņemts decembrī, paredz ieņēmumus 16,1 miljarda eiro apmērā un izdevumus 17,9 miljardu eiro apmērā, veidojot deficītu 3,3% no IKP. Valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP. Budžets ir rakturots kā “Budžets drošākai nākotnei” un paredz papildu ieguldījumus drošībā, atbalstu ģimenēm un izglītībā, kā arī ES fondu investīcijas. Tomēr opozīcija uzskata, ka valsts turpina dzīvot uz parāda un budžeta līdzekļi nesedz visas sabiedrības vajadzības. Kulberga aicinājums nākt klajā ar konkrētu plānu septiņu miljardu eiro ienākumu palielināšanai janvārī vai februārī liecina par gatavību aktīvi iesaistīties diskusijās par valsts ekonomisko attīstību un meklēt risinājumus pašreizējās situācijas uzlabošanai.