Ir apritējuši jau veseli divi gadi, kopš nopirku savu lietoto elektroauto un izmantoju to ikdienā kā savu galveno pārvietošanās līdzekli. Pa šiem diviem gadiem esmu ar šo auto nobraucis jau gandrīz 45 tūkstošus kilometru un līdz valsts atbalsta nosacījumu izpildei atlicis nobraukt pavisam maz. Rēķinu, ka jau šovasar varēšu noslēgt šo aizraujošo seriālu dodoties cīņā ar pēdējo bosu – auto pārdošanu.
Pērn par auto ekspluatāciju samaksāju 2500 eiro
Nākotne, lai paliek nākotnei, bet kā tad man pagājušajā gadā ir ar šo auto gājis? Zini, kad ir atkostas elektroauto ekspluatācijas nianses, tad braukšana ar šādu auto ir garlaicīgi vienkārša. Tu vienkārš brauci un priecājies, cik tas sanāk lēti. Aizvadītajā gadā es vēl nopietnāk piegāju ar auto saistīto izmaksu uzskaitei un sarēķināju, ka gada laikā pie aptuveni 17 500 kilometru nobraukuma manas kopējās izmaksas sastādīja aptuveni 2500 eiro. No tām 690 eiro samaksāju par “degvielu”, ap 550 eiro par apdrošināšanu (OCTA un KASKO) un pārējā nauda man aizgāja uz apkopi, jaunām ziemas riepām un remontiem.
Mana elektroauto “degvielas” izmaksas un nobraukuma dati
Ja paraugāmies tikai uz elektrības izmaksām, tad bilde, protams, ir smuka. 3-5 centi par kilometru ir pasakaini zema cena un tai nestāv blakus pat ne tuvu nekas no iekšdedzes pasaules. Taču tas nav viss. Kā redzam, apdrošināšanas izmaksas sastāda diezgan jūtamu auto ekspluatācijas izmaksu daļu un vismaz, kamēr neesmu nokārtojis savas saistības pret valsti, man gribi negribi ir jāturpina pirkt KASKO apdrošināšana. Gada sākumā es aizdzinu auto uz servisu, lai noskaidrotu vai tur kaut kādas piekares detaļas neiet uz beigām un apkoptu bremzes. Pie dīlera par šo apkopi samaksāju ap 170 eiro un ieguvu mieru, ka pašas galvenās tehniskās komponentes ir darba kārtībā. Bet principā varēju arī neveikt to apkopi un braukt līdz kamēr auto sāk izdvest aizdomīgas skaņas. Varēju arī neveikt savirzes pārbaudi, taču man bija interesanti noskaidrot, kāpēc manas iepriekš izmantotās dārgās Bridgestone ziemas riepas auto apēda divu ziemu laikā. Īsti gudrāks par šiem 35 eiro gan nekļuvu un riepas vienkārši nodevu utilizācijai.
Tā kā tas ir lietots auto, tad neparedzēti remontdarbi ir kaut kas, ko nevar paredzēt, taču ir diezgan skaidrs, ka tie būs. Šovasar auto man sagādāja negaidītus piedzīvojumus divas reizes. Vasaras sākumā man izbeidzās viena maza detaļa, kas nobloķē uzlādes pistoli un ļauj uzsākt uzlādes procesu. It kā sīkums, bet bez auto paliku uz mēnesi un kārtējo reizi pārliecinājos, ka Hyundai dīleri Latvijā ir joks. Šis remonts man izmaksāja aptuveni 585 eiro. Visai drīz atņirdzās viens ABS sensors un ne uzreiz sapratu, kas par vainu. Pēc tam, kad atradām, kas pie vainas, remonts bija ātrs un ne pārāk dārgs (ap 155 eiro). Visādi citādi vairs nekādas citas tehniskas problēmas nepiedzīvoju un vasaras beigās nomainīju salona gaisa filtru. Šoreiz ar visādām oglēm un pa dārgo – samaksāju ap 12 eiro.
Auto jaunāks nepaliek, nobraukums arī pieaug un paredzu, ka nākotnē būs vēl kaut kādi remonti. Nav skaidrs tikai, cik nopietni un kurā brīdī. Bet tāda nu ir lietotu auto ekspluatācijas burvība. Kas attiecas uz plānotajām apkopēm, tad domāju, ka pavasarī, kad nokusīs visi sniegi, aizdzīšu auto uz kādu kaktu servisu, lai izčamda visas piekares detaļas un apkopj bremzes. Vairāk šim auto nav ko apkopt.
Ak, jā, rudens sākumā bez neviena aizrādījuma šim auto izgāju tehnisko apskati un tagad varu par to nedomāt veselus divus gadus. Patīk man šīs likumdošanas izmaiņas, retāk jātērē savs laiks uz tehnisko apskati.
Brauciens uz Krakovu bija ilgs, taču man patika
Pavisam noteikti viens no aizvadītās vasaras krāšņākajiem notikumiem bija mans brauciens uz Krakovu. To es gribēju veikt jau gadu iepriekš, taču toreiz kaut kā nesanāca. Tagad gan izbrīvēju šim eksperimentam veselas divas dienas – aizbraucu uz Krakovu, dažas stundas pagulēju un atbraucu atpakaļ. Procesā guvu veselu gūzmu atziņu gan par auto spējām, gan braukšanu ar elektroauto pa Polijas ceļiem. Secinājums vienkāršs. Ja jau šo braucienu varu paveikt es ar savu knapo elektrolamatu, tad ceļošana ar normālu (vismaz 60 kWh akumulators) elektroauto ir absolūti izdarāma lieta. Mazliet jāpaplāno un jāatvēl kaut kāds laiks uzlādēm. Tātad, tagad esmu ar savu Hyundai izbraukājis Baltiju un arī Poliju. Vasaras apstākļos principā varētu doties jebkur.
Kas ar tām Sailun ziemas riepām?
Kaut kad septembra beigās man apnika braukt ar manām vasaras riepām un sāku plānot ziemas riepu iegādi. Gribēju nomainīt riepas pēc iespējas ātrāk, lai nav jāgaida rindās, kad uzsnigs sniegs un to gribēs izdarīt vēl tūkstošiem citu šoferu. Lai arī riepu servisa džeks teica, ka ar vasaras riepām vēl kādu sezonu varētu nobraukt, man tās riepas bija apnikušas (ar tām pirms dažiem gadiem auto nopirku) un pieteicu utilizēt. Kas attiecas uz ziemas riepām, tur manā rudajā galvā radās ģeniāls plāns.
Ja jau man bija visnotaļ slikta pieredze ar dārgā gala Bridgestone riepām, tad kā būtu, ja es nopirktu kādas ne pārāk dārgas ziemas riepas? Piemēram, Sailun. Jo man šķiet, ka Sailun riepas ir kā Dacia auto – normāls produkts bez lieka uzcenojuma un pontiem. No sākuma iedomājos par Sailun Atrezzo 4Seasons vissezonas riepām, kuras pērn biju uzlicis uz vienas pavecas Tojotas. Pa ziemu īsti ar to auto braukt nesanāca, taču vasarā bez problēmām šo auto aizdzinu uz Bukaresti. Vasarā tās riepas reāli darbojas kā vasaras riepas. Tomēr padomāju mazliet vairāk un izlēmu pasūtīt pilnvērtīgas ziemas riepas. Domāts darīts un tepat piemājas riepu servisā pasūtīju Sailun Ice Blazer Alpine+ riepu komplektu samaksājot par to 228 eiro (cenā iekļauta arī riepu maiņa). Manuprāt, debešķīgs dīls. Vismaz tā es domāju toreiz.
Vispār paralēles ar Dacia ir izteiktas. Proti, tieši tāpat kā par Dacia mašīnām cilvēki internetā raksta visādas sliktas lietas, arī par riepām ir daudz viedokļu un nereti tie ir ļoti skarbi. Kad biju sociālajos tīklos nopublicējis augstāk redzamo manu jauno riepu bildi, varēju lasīt desmitiem komentāru, kuros cilvēki teica, ka Sailun riepas ir sūds pēdējais. Arī tādi cilvēki, kas nekad ar Sailun riepām nemaz nav braukuši. Savukārt no tiem, kas ar Sailun riepām ir braukuši viedokļi arī dalījās no “sliktas” līdz “ir okei”. Bet kā tad ir patiesībā? To es noskaidroju visai drīz.
Nu, tātad. Kamēr laukā no gaisa nekas nekrīt un asfalts ir sauss, šīs riepas darbojas normāli. Auto stūrējas un bremzē paredzami un nav nekādu lieku trokšņu. Bet šādos apstākļos, domāju, daudzas riepas darbojas paredzami un droši. Tuvojoties gada nogalei, uznāca lietaināki laiki un visai ātri sapratu, ka pa slapju asfaltu šīs riepas slīd vairāk nekā man gribētos. Nekādus zinātniskus testus es neveicu (tā nav šī bloga lieta), taču vairākas reizes pieķēru sevi pie domas, ka auto pa slapju asfaltu slīd tālāk nekā man gribētos. Skaidrs, tātad, par samērā lētu naudu nekādas dižās riepas nenopirksim. Kāds pārsteigums, vai ne?
Un tad ap gadu miju beidzot uzsniga sniegs un kļuva ļoti skaidrs, ka esmu diezgan ieberzies ar šo pirkumu. Kamēr riepai ir asfalta segums aiz kā aizķerties, tā darbojas pieņemami. Auto gan stūrējas, gan bremzējas. Piemēram, attēlā zemāk redzamie apstākļi ir pieņemami. Jā, ir mazliet kaut kāds apledojums, bet braukt var.
Tomēr ne vienmēr ceļi ir notīrīti un jau paspēju pabraukt pa aizputinātiem ceļiem. Tur šīs riepas darbojas slikti. Sailun savā mājaslapā norāda, ka šīs riepas sniegums uz sniegā ir 9/10. Es saku, ka Sailun dirš un dodu kādas 4 balles. Maksimums. Kad šai riepai nav asfalta aiz kā aizķerties, tā nodrošina ļoti sliktu saķeri ar ceļu – auto ne stūrējas, ne bremzējas. Man sniega putrā nepatika arī iepriekš izmantotās dārgās Bridgestone riepas, taču, manuprāt, šie Sailuni ir vēl draņķīgāki. Neesmu drošs, ka ar šādām riepām vispār gribētu braukt pa lauku ceļiem. Bet ja es dzīvoto laukos, es nemāžotos un šādas riepas vispār neizskatītu iegādei.
Interneta komentētāji tagad noteikti pie sevis domā: “Ha, es taču teicu, ka Sailun ir sūds!”. Tas ir okei, interneta komentētāji domā tik daudz un brīžiem diametrāli pretējas domas, ka tām visām izsekot nav iespējams. Tomēr šādas tādas atziņas no šī mikroeksperimenta eksperimentā es esmu guvis.
Lietas maksā, tik cik maksā un par lētu naudu nevar nopirkt riepas, kas visos apstākļos darbosies labi. Un tas šoreiz ir labi redzams. Pa sausiem ceļiem šīs ir absolūti adekvātas riepas. Pa slapjiem jau jūtami sliktāka pieredze un pa sniegu pavisam slikti. Ja mums šogad būtu ziema kā pērn, kad sniegs bija “divas dienas”, tad nebūtu ne vainas. Tā kā 90% mana nobraukuma es vizinos pa Rīgu, tad ar šādām riepām brauktu pa lēto un bēdu nezinātu. Tomēr tagad, kad ir sniegs, diez ko braši uz ceļa es nejūtos. Manā prātā pat ir ķecerīga doma šos Sailunus izmest miskastē un nopirkt… citus Sailunus. Varbūt ar radžotiem Sailun Ice Blazer WST1 man ietu labāk. Jo nevar taču būt tā, ka ziemā visi Sailuni ir slikti. Var? 🙂
Ja es ar šīm riepām vispār sagaidīšu pavasari, plānoju nepirkt vasaras riepas un vienkārši šos Sailunus noplēst. Ja tomēr man ar šo auto pienāks nākamā ziema, tad atkal būs jādomā, kādas ziemas riepas pirkt un es skaidri zinu, ka Sailun Sailun Ice Blazer Alpine+ tās noteikti nebūs! 🙂
Izlasi arī citus šī eksperimenta sērijas rakstus
Tā kā šis eksperiments norisināsies ilgāku laiku un plānoju regulāri informēt par manu pieredzi ar šo auto, tad aicinu piesekot manam Twitter kontam @krizdabz, kā arī izlasīt pārējos šīs eksperimenta sērijas rakstus:
Tāpat vēlos pateikt lielu paldies šī eksperimenta atbalstītājiem. Lietoto auto tirgotājs BRC palīdzēja izvēlēties un uz Latviju atvest eksperimenta auto un apdrošinātājs If mums palīdzēja tikt pie elektroauto KASKO, bet Enefit ierīkoja elektroauto uzlādes iekārtu.