Latvijas Žurnālistu asociācija pauž nosodījumu Rēzeknes domes rīcībai
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) ir stingri nosodījusi Rēzeknes valstspilsētas domes rīcību attiecībā pret Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) žurnālistu Teni Bikovski, raksturojot to kā “klaju varas patvaļu”. Asociācija uzsver, ka notikušais nav uzskatāms par vienkāršu pārpratumu vai komunikācijas kļūdu, bet gan par apzinātu un sistēmisku mēģinājumu ierobežot preses brīvību, iebiedēt žurnālistu un liegt sabiedrībai piekļuvi svarīgai informācijai par politiskiem un finanšu lēmumiem .
LŽA norāda, ka pašvaldības atteikums uzrādīt jebkādu tiesisku pamatojumu darba grupas slēgšanai, sekojošā sēdes pārtraukšana un policijas iesaistīšana žurnālista izraidīšanai no telpas ir klaja varas patvaļa, kas pārkāpj gan Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību, gan Latvijas starptautiskās saistības preses aizsardzības jomā .
Incidents Rēzeknē: darba grupas sēdes pārtraukšana
Incidents notika 2025. gada 30. decembrī, kad žurnālists Tenis Bikovskis ieradās uz Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības darba grupas sēdi, lai informētu sabiedrību par iespējamām izmaiņām Latgales vēstniecības “Gors” pārvaldības modelī . Neskatoties uz Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča iepriekš pausto aicinājumu uz vispusīgu dialogu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanu, žurnālistam dalība sēdē tika liegta .
Pašvaldības policijas iesaiste un žurnālista izraidīšana no sēdes notika bez tiesiska pamatojuma mediju klātbūtnes ierobežošanai . Darba grupas vadītāja Karīna Bartkeviča bija spiesta pārtraukt sēdi .
Rēzeknes domes un LSM atšķirīgās versijas
Rēzeknes pašvaldība apgalvo, ka žurnālists esot izrādījis “klaju necieņu”, uzvedies provokatīvi un apzināti traucējis darba grupas darbu . Pašvaldība norāda, ka Bikovskis, ignorējot atkārtotus lūgumus atstāt telpu, atteicies pārtraukt filmēšanu un demonstrējis necieņu pret darba grupas locekļiem . Tādēļ tika iesniegts iesniegums Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par darba procesa traucēšanu . Pašvaldība arī plāno vērsties Latvijas Žurnālistu mediju padomē, lai izvērtētu žurnālista rīcības atbilstību profesionālās ētikas normām .
Savukārt Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) asi nosoda Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības un domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča rīcību . LSM valdes locekle Ieva Aile uzsvēra, ka preses brīvība ir demokrātiskas valsts pamatvērtība, un tās ierobežošana vietējā līmenī grauj uzticēšanos publiskajai varai un ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem . LSM norāda, ka saskaņā ar likumu par presi žurnālistam ir tiesības vākt informāciju jebkādā likumā atļautā veidā, tostarp būt klāt, vērot un fiksēt pašvaldības darbu .
Konteksts un plašāka aina: preses brīvība Latvijā
Šis incidents Rēzeknē izsaucis plašu rezonansi un aktualizējis diskusijas par preses brīvību Latvijā . Latvijā tiek īstenots Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plāns 2025. līdz 2027. gadam, kura mērķis ir uzlabot mediju profesionāļu darba vides drošību, aizsargāt viņus no vardarbības un draudiem . Pētījumi liecina, ka aptuveni trešdaļa Latvijas mediju profesionāļu ir saskārušies ar dažādiem apvainojumiem vai uzbrukumiem .
Latvijas Žurnālistu asociācija pieprasa Rēzeknes valstspilsētas domei nekavējoties izbeigt jebkādas darbības, kas vērstas uz žurnālistu iebiedēšanu, publiski atvainoties par notikušo, sniegt skaidrojumu par pieņemtajiem lēmumiem un nodrošināt medijiem netraucētu piekļuvi informācijai turpmāk . LŽA uzsver, ka preses brīvība nav pakalpojums, ko vara var piešķirt vai atņemt pēc saviem ieskatiem, bet gan demokrātijas pamats, un jebkurš mēģinājums to ierobežot ir uzbrukums tiesiskai valstij un sabiedrībai kopumā .