Sirds un asinsvadu slimības turpina būt galvenais nāves cēlonis Latvijā un Eiropā
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais nāves cēlonis gan visā pasaulē, gan Eiropas Savienībā, veidojot aptuveni trešdaļu no visiem ikgadējiem mirušo skaita. Latvijā šī problēma ir īpaši akūta, jo SAS ir izplatītākais nāves iemesls, kas ik gadu prasa ap 15 000 cilvēku dzīvību. Neskatoties uz esošajiem profilakses pasākumiem un plāniem, mirstības rādītāji Latvijā no SAS joprojām ir būtiski augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā, īpaši darbspējas vecuma cilvēku vidū.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka Eiropas reģionā neinfekcijas slimību – jo īpaši sirds un asinsvadu slimību un vēža – radītais slogs ir vislielākais. Šīs slimības ir atbildīgas par gandrīz trīs ceturtdaļām no visiem nāves gadījumiem reģionā.
Latvijā mirstība no SAS ir divas reizes augstāka nekā ES vidēji
Standartizētie mirstības rādītāji no sirds un asinsvadu slimībām Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Vecuma grupā līdz 64 gadiem šī atšķirība ir pat trīs reizes. Priekšlaicīga mirstība no SAS ir viens no galvenajiem sabiedrības veselības rādītāju pasliktināšanās iemesliem Latvijā.
Sabiedrības veselības analīze atklāj, ka problēmas saknes meklējamas arī nepietiekamā profilakses pasākumu izmantošanā. Gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav izmantojis iespēju veikt bezmaksas profilaktisko veselības apskati. Galvenie šķēršļi ir neziņa par šādu iespēju esamību un to nozīmi.
Valsts rīcības plāni un profilakses programmas
Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību radītās sekas, Latvijā tiek īstenoti dažādi profilakses un agrīnas diagnostikas pasākumi. Veselības ministrija ir izstrādājusi programmu sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai, īpaši fokusējoties uz iedzīvotājiem vecumā no 40 gadiem. Šī programma paredz kardiovaskulāro saslimšanu riska izvērtēšanu, izmantojot starptautiski atzīto SCORE metodi.
SCORE metode palīdz noteikt fatālu kardiovaskulāru notikumu risku tuvāko desmit gadu laikā, ņemot vērā tādus faktorus kā pacienta dzimums, vecums, smēķēšanas paradumi, asinsspiediens un kopējais holesterīna līmenis. Pēc riska novērtējuma ģimenes ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus, piemēram, ehokardiogrāfiju vai miega artēriju ultrasonoskopiju.
Ir izstrādāts arī rīcības plāns sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai 2025.–2027. gadam, kas paredz uzlabot profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī stiprināt ārstniecības personu kompetences. Plāna mērķis ir pagarināt veselīgi nodzīvotos mūža gadus un mazināt nevienlīdzību veselības jomā.
Galvenie riska faktori un profilakses pasākumi
Sirds un asinsvadu slimību attīstību veicina vairāki riska faktori, tostarp paaugstināts asinsspiediens (hipertensija), augsts holesterīna līmenis, liekais svars un aptaukošanās, cukura diabēts, smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids.
Lai mazinātu šo riska faktoru ietekmi, ir svarīgi veicināt veselīgu dzīvesveidu, sabiedrības izglītošanu par sirds un asinsvadu slimību cēloņiem un profilaksi. Tiek plānots palielināt vakcinācijas pret gripu aptveri riska grupās, kā arī uzlabot cukura diabēta diagnostiku un skrīninga programmu paplašināšanu.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai, piemēram, 2026. gadā paredzēts ieviest vienota pieraksta principu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un nodrošināt valsts apmaksātas speciālista konsultācijas un izmeklējumus bērniem.
Uzsvars uz profilaksi un sabiedrības līdzdalību
Lai sasniegtu PVO un Eiropas Komisijas izvirzītos mērķus par mirstības samazināšanu no sirds un asinsvadu slimībām, nepieciešama koordinēta pieeja un visas sabiedrības līdzdalība. Tas ietver gan veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanu, gan individuālu atbildību par savu veselību.
Speciālisti uzsver, ka daudzos gadījumos priekšlaicīgu nāvi no sirds un asinsvadu slimībām var novērst, ja vien tiek pievērsta pietiekama vērība profilaksei un savlaicīgai diagnostikai.