Vispārējā situācija

Pērn, 2024. gada beigās, Latvijā 24,7% jeb aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju bija pakļauta nabadzības riskam. Tas nozīmē, ka šo cilvēku rīcībā esošie ienākumi bija zem noteiktā nabadzības riska sliekšņa. Lai gan kopējais rādītājs nedaudz pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tas atspoguļo sarežģītu ekonomisko dinamiku valstī, kurā ienākumi pieaug, bet līdz ar tiem arī nabadzības riska slieksnis.

Salīdzinot ar 2023. gadu, kad nabadzības riskam bija pakļauti 21,6% iedzīvotāju, 2024. gadā šis īpatsvars ir palielinājies par vairāk nekā trim procentpunktiem . Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati par 2024. gadu liecina, ka nabadzības riskam bija pakļauti 404 tūkstoši jeb 22,0% iedzīvotāju, kamēr iepriekšējā gadā šis skaitlis bija 399 tūkstoši jeb 21,6% . Tomēr citas aplēses norāda uz 24,7% īpatsvaru 2024. gadā . Šīs atšķirības varētu būt saistītas ar atšķirīgiem aprēķinu metodoloģijas aspektiem vai datu apstrādes stadiju. Lai gan šķiet, ka nabadzības riska slieksnis ir pieaudzis, tas vienlaikus ir arī nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2023. gadā reģistrēto 21,6% .

Reģionālās un demogrāfiskās atšķirības

Dati parāda ievērojamas atšķirības nabadzības riska izplatībā pa Latvijas reģioniem. Visaugstākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars joprojām ir Latgales reģionā, kur tas sasniedza 35,8% . Savukārt vismazākais risks tika novērots Rīgas reģionā – 15,6% . Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 26,8% iedzīvotāju, Kurzemē – 25,1%, bet Zemgalē – 22,8% . Šie rādītāji saglabājas līdzīgi iepriekšējo gadu tendencēm, norādot uz pastāvīgām reģionālajām nevienlīdzībām valstī.

Analizējot demogrāfiskos rādītājus, redzams, ka sievietes joprojām saskaras ar augstāku nabadzības risku nekā vīrieši. 2024. gadā nabadzības riskam bija pakļautas 27,4% sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs bija 21,5% . Šī tendence ir īpaši izteikta vecākās paaudzēs – 65 gadus sasniegušām sievietēm nabadzības risks bija 47,3%, bet vīriešiem šajā vecuma grupā – 34,9% . Šis fakts uzsver nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību pensionāru, īpaši vientuļo sieviešu, sociālajai nodrošinātībai.

Nabadzības riska slieksnis un ienākumu dinamika

Nabadzības riska slieksnis ir atkarīgs no mājsaimniecības lieluma un sastāva, un tas tiek regulāri pārskatīts, lai atspoguļotu aktuālo ekonomisko situāciju. 2024. gadā nabadzības riska slieksnis vienai personai sasniedza 699 eiro mēnesī, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad tas bija 641 eiro mēnesī . Savukārt mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam šis slieksnis 2024. gadā bija 1 468 eiro mēnesī, salīdzinot ar 1 346 eiro iepriekšējā gadā .

Šīs izmaiņas atspoguļo kopējo mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pieaugumu valstī, kas 2024. gadā palielinājās par 12% jeb 102 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 950 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī . Tomēr, pieaugot vidējiem ienākumiem, pieaug arī nevienlīdzība. Turīgāko mājsaimniecību ienākumi sasniedza 2084 eiro, kamēr trūcīgāko ienākumi bija tikai 317 eiro mēnesī .

Risku grupas un to izmaiņas

Nabadzības risks ir nevienmērīgi sadalīts pa dažādām iedzīvotāju grupām. Strādājošajiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem (18 līdz 64 gadi) nabadzības risks saglabājās salīdzinoši zems, 2024. gadā sasniedzot 8,5% . Tomēr augsts nabadzības risks joprojām ir pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem (55 līdz 64 gadi), kur tas sasniedza 22,8% . Īpaši augsts risks pastāv iedzīvotājiem vecumā no 60 līdz 64 gadiem, no kuriem katrs ceturtais jeb 25,5% bija pakļauti nabadzības riskam .

Nabadzības risks pieauga mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Bezdarbniekiem (18 līdz 64 gadi) tas sasniedza 57,7% , senioriem vecumā no 65 gadiem – 41,4% , mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem – 30,4% , kā arī mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem – 20,8% . Šie skaitļi norāda uz nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību šīm grupām.

Nabadzības riska mazināšanas mērķi un perspektīvas

Latvija ir apņēmusies samazināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Nacionālās attīstības plāna (NAP) 2027 stratēģiju. Mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru līdz 16% . Tomēr pašreizējie dati liecina, ka šis mērķis ir ambiciozs, jo 2023. gadā rādītājs bija 21,6% .

NAP 2027 paredz nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināt līdz 21,5% 2027. gadā . Savukārt mērķa indikators Nr. 46 paredz samazināt nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvaru no 17,5% (2018. gadā) līdz 11,5% (2027. gadā) . 2023. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 15,5% bērnu, kas liecina par nepieciešamību turpināt darbu pie šī mērķa sasniegšanas .

Lai gan kopējais nabadzības riska slieksnis pieaug, tas ne vienmēr nozīmē nabadzības pasliktināšanos, bet gan ienākumu pieaugumu kopumā. Tomēr svarīgi ir saglabāt uzmanību uz riska grupām un nodrošināt efektīvus sociālos pasākumus, lai mazinātu nevienlīdzību un nodrošinātu ikvienam iedzīvotājam pienācīgu dzīves līmeni.