Publicitātes foto
Sākšu šo pirmo komentāru 2026. gadā ar vēlējumu, lai visiem LA.LV kolēģiem un lasītājiem šis gads būtu prieka un veiksmes pilns! 2025. gads bija sarežģīts. Varbūt šis jaunais gads būs … mierīgāks?
Kokteilis
Dzimšanas mēnesis atklāj tavas dvēseles misiju: ko dzīve patiesībā vēlas no tevis
TV24
Krievijas draudi Baltijas valstīm: kāpēc mūsu drošības dienesti klusē par to, kas gaidāms?
“Dažas minūtes vēlāk redzēju, kā jaunieši sāka sist šīs sievietes.” Trolejbusā noticis kautiņš, bet apkārtējie vien “bolījuši acis”
Pasaulē ir daudz konfliktu, bet divi, kuriem beigas nerādās esam nekur tuvu. Pēc pāris nedēļām būs četri gadi, kopš Kremļa barbars uzsāka savu “speciālo militāro operāciju” Ukrainā.
Par to portālā esmu rakstījis bieži vien. Patlaban sausais atlikums: Amerikas prezidents Tramps turpina uzskatīt, ka situāciju viņš vien var atrisināt. Ukraiņi saprot, ka viņš vislabāk gribētu situāciju, kurā Ukraina ir spiesta piekāpties jautājumos par okupētajām teritorijām un par pašas Ukrainas nākotni civilizētajā pasaulē, un līdz ar to viņu par vislabāko palīgu šajā ziņā uzskatīt nevar.
CITI ŠOBRĪD LASA
Kremlis joprojām ir uzstājības pilns, ka tas nekādu pamieru vai uguns pārtraukšanu negrib. Jautājums šogad būs par to, vai Eiropa beidzot spēs savākties un vairs neraudzīties savā nabā katru reizi, kad jautājums ir par šī barbarisma apturēšanu.
Amerikas prezidenta otrs lielais mērķis šajā kategorijā ir situācija Izraēlā un Gazā. Tur tāpat kā Ukrainas gadījumā no Vašingtonas nākusi plaša vāvuļošana par to, kā Gazā tagad varēs būt kaut kas līdzīgs Rivjērai Francijā ar lepniem dzīvokļiem un visu pārējo.
Lieki teikt, tiem diviem miljoniem palestīniešu, kuru dzīves oficiālā Izraēla pēdējo divu gadu laikā ir sagrāvusi līdz pamatnēm, no Amerikas prezidenta grandiozajiem plāniem nebūs nekāda labuma vispār.
Te piebildīšu, ka konkrēti šajā ziņā Amerikas prezidents ir cilvēks, kuram citu, “zemāk” stāvošu personu intereses nudien ir pie pēcpuses.
Tas pats sakāms par faktu, ka viņš lika nojaukt vienu no Baltā nama vēsturiskajiem spārniem ar mērķi tā vietā uzcelt lepnu balles zāli.
Kā esmu rakstījis citreiz, Amerikas prezidents neatgādina nevienu citu, cik ļoti viņš atgādina Mariju Antuaneti, kuras mīlestība pret greznību laikā, kad vienkāršā tauta tuvojās iznīcībai, kļuva par veselu leģendu.
Gan Ukrainas, gan Izraēlas gadījumā Amerikas oficiālā politika patlaban stāv agresora un nevis upura pusē. Šajā ziņā Savienotās Valstis ir pilnībā atkāpušās no gadsimtiem veidotiem principiem vienkārši tāpēc, ka aizpērn novembrī amerikāņi zaudēja veselo saprātu un amatā ievēlēja notiesātu noziedznieku ar acīmredzamām demences pazīmēm.
Visai pasaulei kaitīgi tarifi un intensīvi centieni pašmājās sagraut gan demokrātiju, gan arī un it īpaši Amerikas sociālā nodrošinājuma sistēmu – tās, lūk, ir sekas minētajam un līdz kliņķiem muļķīgajam lēmumam.
Tikai viens piemērs: 2010. gadā Kongress pieņēma likumu par veselības apdrošināšanas nodrošināšanu daudz plašākam klāstam amerikāņu, nekā tas bija pirms tam.
Republikāņi pret to iebilda ar visaugstāko demagoģijas pakāpi, bet tobrīd Demokrātu partijai bija vairākums abās Kongresa palātās, un likumprojekts tika apstiprināts.
2012. gadā republikāņi atguva vairākumu Kongresa apakšpalātā un nākamo gadu laikā atkal un atkal, un atkal, un atkal, un atkal balsoja par veselības apdrošināšanas programmas likvidēšanu – ne tāpēc, ka tā būtu kaut kā kaitīga, bet gan tāpēc, ka tās galvenais autors bija prezidents Baraks Obama, kuru demagoģiskāk noskaņoti republikāņi aprakstīja kā musulmaņu noziedznieku, kas piedzimis Āfrikā un līdz ar to nebija tiesīgs vispār kļūt par Amerikas pirmo personu.
Covid pandēmijas laikā cits Demokrātu partijas prezidents Džo Baidens un cits Demokrātu partijas vairākums abās likumdevēja palātās, pieņēma likumu par federālām subsīdijām ar mērķi, apdrošināšanas prēmiju cenas paturēt zemāk un nevis augstāk. Bija paredzēts, ka subsīdijas beigsies, ja vien tās netiks pagarinātas … 2025. gada 31. decembrī.
Apmēram 20 miljoni amerikāņu paļaujas uz minētajām subsīdijām, un 2026. gada 1. janvārī viņi pamodās zinot, ka izmaksas par apdrošināšanu bija divkāršojušās, trīskāršojušās, četrkāršojušās vai pat vairāk pieaugušas.
Republikāņi zina, ka vairums šo cilvēku dzīvo viņu pārstāvētos štatos un apgabalos, bet vienalga visa pagājušā gada garumā viņi specifiski atteicās darīt jebko, lai vai nu pagarinātu esošās subsīdijas, vai arī nāktu pašiem ar savu plānu par to, ko tur likt vietā.
Republikāņu attieksme pret veselības aprūpi bija uz delnas redzama aizpērn ASV priekšvēlēšanu laikā, kad republikāņu kandidātam Trampam pajautāts par viņa plāniem attiecībā uz veselības aprūpi.
Viņš atbildēja: “Man ir koncepcija par plānu.”
Zālē ļaudis smējās, demokrātu kandidāte Kamala Harisa nevarēja atturēties no pasmīnēšanas.
Bet te nu amerikāņi patlaban ir. Kongress darbu atsāks 5. janvārī, un nav nekādu garantiju, ka veselības apdrošināšanas subsīdijas tiks pagarinātas, un 20 miljoni amerikāņu līdz ar to paliks pie sasistas siles, jo liels vairums no tiem to vairs atļauties nevarēs.
Amerikā novembrī būs vēlēšanas, kurās ievēlēs visus 435 apakšpalātas deputātus un vienu trešdaļu ASV senatoru.
Ņemot vērā Trampa un viņa partijas destrukciju, būtu loģiski paredzēt, ka Demokrātiem novembrī būs īstens pļaujas laiks.
Diemžēl, republikāņi sevis pārvaldītajos štatos jau sen ir darījuši visu iespējamo, lai krāptos ar vēlēšanu apgabalu pārzīmēšanu, ar vēlēšanu tiesību ierobežošanu un dažādiem citiem trikiem ar mērķi saglabāt savu vairākumu pilnīgi neatkarīgi no tā, ko par to domā tauta.
Ir iemesls šaubīties, vai vēlēšanas Amerikā šogad notiks atbilstoši demokrātiskas valsts principiem.
Mēnesi pirms vēlēšanām Štatos būs 15. Saeimas vēlēšanas Latvijā.
Ja Amerikā ir tikai divas politiskas partijas, kuras cīnās savā starpā, tad pie mums tādu ir vairumā.
14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā piedalījās 19 saraksti, kuru starpā mandātus ieguva septiņas partijas vai apvienības.
Zem svītras palika vairākas partijas, kuras bija pārstāvētas 13. Saeimā. Partijai Attīstībai/Par pietrūka tikai mazlietiņ, lai pārspētu 5% barjeru. Saskaņa Sociāldemokrātiskā partija bija drusku zemāk par to. Tāpat kandidātos palika partija Kam pieder valsts LV, Jaunā konservatīvā partija, kā arī partija Kam un Katrai.
Nacionālā apvienība ir tautiska. Zaļie zemnieki ir pieķērušies Lembergam. Reģionālā apvienība mētājas no koalīcijas uz opozīciju.
Interesanti, ko šogad iesāks Šlesers. Viņš ir bijis nemiera putns, kas bijis Saeimas deputāts un ministrs, Rīgas domes deputāts. Dibinājis vairākas partijas laika gaitā.
Dzīvosim, redzēsim, kas notiks 15. Saeimas vēlēšanās!
Vēlēšanas 2026. gadā ir paredzētas arī daudzās citās valstīs. Tajā skaitā ANO Drošības padomes vēlēšanas, un Latvija būs viena no tām.
Vēlēšanas būs Alžīrijā, Beninā, Kamerūnā, Kapeverdē, Džibuti, Etiopijā, Gambijā, Lībijā, Marokā, Kongo republikā, Saotome un Principē, Somalilandā, Dienvidāfrikā, Dienvidsudānā, Ugandā, Rietumsahārā un Zambijā Āfrikā.
Bahamu salās, Brazīlijā, Kanādā, Kolumbijā, Kostarikā, Haiti un Peru Ziemeļamerikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
Āzijā vēlēšanas būs Bahreinā, Bangladešā, Indijā, Irākā, Izraēlā, Laosā, Libānā, Mjanmārā, Nepālā, Pakistānā, Filipīnās, Dienvidkorejā, Taivānā, Taizemē un Vjetnamā.
Eiropā vēlēšanas būs Armēnijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Īslandē, Menas salā, Īrijā, Kosovā, Melnkalnē, Lībijā, Kiprā, Portugālē, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā, Zviedrijā, Piedņestrā un Lielbritānijā.
Tad vēl Austrālijā, Kuka salās, Fidži, Jaunkaledonijā un Jaunzēlandē Okeānijas teritorijā.
Ārpus vēlēšanām, 28. janvārī Sāra Mulalija oficiāli uzņemsies Anglikāņu baznīcas vadītājas lomu.
No 6.-22. februārim Itālijā būs Ziemas Olimpiskās spēles. Turēsim visi īkšķus par mūsu sportistiem! Paralimpiskās spēles sekos no 6.-15. martam.
Maijā būs Eirovīzijas dziesmu konkurss Austrijā. Vairākas valstis ir nolēmušas to boikotēt tāpēc, ka tur piedalās Izraēla.
No 11. jūnija līdz 19. jūlijam Amerikā, Kanāda un Meksikā būs FIFA Pasaules kausa izcīņa. Grūti spriest, vai spēles būs Amerikā, jo, piemēram, spēlēs būs nīstā Irāna.
Līdz šim 2026. gadā Bulgārija pievienojās eiro zonai.
Amerika bombardēja Venecuēlu un nolaupīja tās prezidentu un viņa sievu.
Lūk, fakti par šo gadu. Vēlu visiem veiksmi!
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI