Arhitekta Pētera Bajāra vienkāršās patiesības :: Dienas Bizness

“Es domāju, ka visā var atrast kaut kādu odziņu, bet tas automātiski nenozīmē, ka tam ir jābūt dārgam vai ekskluzīvam. Interesantu arhitektūru var panākt arī ar ļoti pieejamu budžetu un ļoti vienkāršiem materiāliem,” uzskata arhitektu biroja Outofbox vadošais arhitekts Pēteris Bajārs.

Viņam svarīgi veidot uz cilvēku orientētu arhitektūru. Vai tas būtu gadsimtiem sens namiņš vecpilsētā vai moderna jaunbūve.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums

Sāksim sarunu par pēdējiem projektiem, pie kuriem esat strādājis. Pastāsiet, kas tie ir un ar ko tie ir īpaši!

Mums šis sanāca ražas ievākšanas gads, kurā vienlaicīgi finišējām faktiski trīs projektus – Rakstniecības un mūzikas muzeja interjeru un daļu ekspozīcijas, divas Magdelēnas kvartāla biroju ēkas un tāpat arī biroja ēku Barona ielā. Visiem šiem objektiem finišs bija vienā brīdī, bet starti bija dažādi. Tas, kas, manuprāt, visiem bija zīmīgs, – tie visi bija izaicinoši projekti. Muzejs – tie ir pieci gadi no projekta līdz realizācijai. Barona iela līdzīgi. Savukārt Magdelēnas kvartāla konkurss notika 2017. gadā, un tikai 2025.gada maijā mēs ēku nodevām ekspluatācijā. Šie trīs objekti savā ziņā ir arī atbilde uz to, kāpēc mēs aizvien vairāk darbojamies ārpus Rīgas. Lai kādi būtu zaļie koridori, ātrākas izskatīšanas, bet vēl joprojām es gribu teikt, ka slīkstam pamatīgā birokrātijā. Departamenti savā starpā nerunā un pat nedraudzējas, institūcijas izdod pretrunīgus nosacījumus. Pēc šiem trim ilgajiem projektiem bija sakāpis tik ļoti, ka es negribēju neko par Rīgu dzirdēt, tāpēc mēs ļoti apzināti un aktīvi meklējām iespējas darboties ārpus Rīgas. Darbojāmies Valmierā, Cēsīs. Manuprāt, Cēsīs šobrīd ir visredzamākais un apjomīgākais projekts – Konrāda kvartāls, kas ir četru ēku komplekss. Tas mums arī ir izaicinošs projekts, bet šoreiz ne birokrātijas dēļ, bet tādēļ, ka katra no četrām ēkām ir atšķirīga un unikāla. Mums ir 17.gadsimta mūra ēka, tā paša laika koka māja, pavisam maza, nezināms, cik sena vēsturiskā ēka, jaunbūve un zem tā visa vēl apakšā ir Cēsu viduslaiku pils mūris. Tas, kas šobrīd apjož pili, nemaz nav īstais mūris, jo tas ir tapis pirms gadiem 100-200, bet, veicot arheoloģiju, mēs atklājām īsto, oriģinālo 13.gadsimta mūri, un tas kļūs par daļu no visa apbūves kompleksa. Faktiski tā būs multifunkcionāla pasākumu telpa, kuras vidū ir šī atraktā, saglabātā un eksponētā viduslaiku mūra siena. Tas ir lielais ieskicējums par to, ko mēs darām.

Tie projekti ir arī tik atšķirīgi – Rīgas jaunbūves un Cēsu projekts ar pietāti pret vēsturisko. Kā tas ir arhitektam – kur ir komforts, un kur ir izaicinošāk?

Cēsis mums ir visizaicinošākais projekts. Jā, mēs esam veikuši vēsturiskas pārbūves. Arī tepat Rīgā šobrīd saskaņojam projektu Mazajā Pils ielā. Bet ir jomas, kurās mēs saprotam, ka tās ir ārpus mūsu kompetences, bet tas, ko mēs jau ilgstoši praktizējam, – mēs to saucam par savu mākoņu tīklu. Mums ir ļoti daudz fantastisku sadarbības partneru gan ainavu arhitektūras, gan grafiskā dizaina, gan ekspozīciju jomā, gan arī dažādi konstrukciju konsultanti u.tml. Cēsu projektā šobrīd ir pabeigta pirmā māja, kas ir Mācītāja māja, un tur mēs uzrunājām Pēteri Blūmu, kurš ir cilvēks numur viens vēsturisko koka ēku arhitektūrā. Mēs nebaidāmies lūgt palīdzību, sadarboties. Arhitektūra ir līdzīga kā futbols – tas ir komandas sports. Mans kā biroja vadītāja lielākais uzdevums ir nodrošināt, ka ir šī perfektā komanda, pareizie cilvēki. To mēs no projekta uz projektu cenšamies, un tas mums ļauj veikt ļoti plašu darbu amplitūdu.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā, kā arī elektroniski!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

#1/7