Pēc tam, kad ASV militārās operācijas laikā naktī uz sestdienu tika sagūstīts Venecuēlas līdzšinējais autoritārais vadītājs Nikolass Maduro, ASV prezidents Donalds Tramps atteicās atbalstīt Venecuēlas opozīcijas līderi, Nobela Miera prēmijas laureāti Mariju Korinu Mačado kā jauno šīs valsts līderi.
Laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta, ka tas esot saistīts ar Baltā nama saimnieka personiskajiem apsvērumiem.
Neilgi pēc ASV militārās operācijas Venecuēlā Tramps izteicies, ka Mačado ir “jauka sieviete”, taču “viņai būtu ļoti grūti kļūt par līderi”, piebilstot, ka viņai neesot pietiekama atbalsta valstī.
Kāds Mačado komandai pietuvināts avots pavēstīja “The Washington Post”, ka viņas sabiedrotie bija pārsteigti par Trampa izteikumiem.
Savukārt divi ASV administrācijai pietuvināti avoti norādīja laikrakstam, ka Trampa nevēlēšanās atbalstīt Mačado, neskatoties uz viņas nesenajiem centieniem glaimot Baltā nama saimniekam, izriet no sievietes lēmuma pieņemt Nobela Miera prēmiju – balvu, ko ASV prezidents atklāti vēlējies iegūt.
Viens no avotiem piebilda – lai gan Mačado veltīja balvu Trampam, tās pieņemšana bija “lielais grēks”.
KONTEKSTS:
ASV karaspēks sestdien, 3. janvārī, īstenojis militārās operācijas pret Venecuēlu. ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam pavēstīja, ka šo operāciju rezultātā sagūstīts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ar sievu. Maduro nogādāts Ņujorkā, kur, domājams, tiks turēts apcietinājumā, pirms nākamnedēļ Manhetenas federālajā tiesā tiks izvirzītas apsūdzības par narkotikām un ieročiem.
Tramps apsūdz Maduro valdību narkobiznesa atbalstīšanā. ASV varasiestādes apgalvo, ka Venecuēla ir iesaistīta narkotisko vielu kontrabandā uz ASV.
Venecuēlas un ASV attiecības jau daudzus gadus ir ļoti saspīlētas. 1998. gadā par šīs Dienvidamerikas valsts prezidentu tika ievēlēts bijušais armijas virsnieks Ugo Čavess, kurš par vienu no saviem mērķiem pasludināja cīņu pret “ASV imperiālismu”. Amerikāņu naftas kompānijām bija liela interese par Venecuēlas naftas rezervēm, kas ir lielākās pasaulē. Taču sociālists Čavess visu naftas industriju gribēja koncentrēt valsts rokās.
2013. gadā Čavess nomira ar vēzi, bet viņa vietā par valsts galvu kļuva Nikolass Maduro, kurš turpināja Čavesa iesākto kursu. Venecuēlas ekonomika ieslīga dziļā krīzē; miljoniem cilvēku pameta valsti. Maduro asi vērsās pret opozīciju, kas tiek apspiesta un vajāta. Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado pagājušogad tika piešķirta Nobela Miera prēmija.
Pēdējo mēnešu laikā Venecuēlas apkaimē savākti nepieredzēti lieli ASV jūras kara flotes spēki. Amerikāņi jau nogremdējuši vairākas laivas ar visu apkalpi, ko vainoja narkotiku pārvadāšanā. Tramps piedraudējis, ka ASV varētu uzsākt vēl plašākas militārās operācijas pret Maduro režīmu, ja Venecuēla neatdos amerikāņiem to, kas viņiem pienākas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu