Ametista bērzlapene ir ēdama, taču mazo izmēru dēļ grūti ievācama. Tomēr daudzviet pasaulē to vāc un ēd. Sēne pēc termiskās apstrādes daļēji saglabā krāsu, un to var pievienot ēdieniem dekoratīvos nolūkos. Līdzīgi kā daudzas citas sēnes, arī ametista bērzlapene spēj uzkrāt toksiskas vielas, īpaši arsēnu, tāpēc nav ieteicams to vākt lietošanai uzturā vietās, kur pastāv piesārņojuma risks.
Ametista bērzlapeni var sajaukt ar citām līdzīgas krāsas sēnēm – dzidro sēntiņu (Mycena pura), kura ir bālāka, ar izteiktu rutku smaržu, violetas krāsas tīmeklenēm (Cortinarius sp.) un violetas krāsas aplocenēm (Lepista sp.).
Mikologi aicina mežos atrastās ametista bērzlapenes atzīmēt portālā “dabasdati.lv”, portāla lietotnē vai “iNaturalist” lietotnē, lai palīdzētu labāk izprast šīs sugas izplatību un sēņu daudzveidību Latvijā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, par 2025. gada sēni bija izvēlēta zaļā jeb papagaiļu stiklene (Gliophorus psittacinus), bet 2024. gada sēnes godu ieguva zilzaļā hlorociborija (Chlorociboria aeruginascens).
Latvijas Mikologu biedrība ir dibināta 2002. gadā un apvieno gan profesionālus sēņu, ķērpju un gļotsēņu pētniekus, gan amatierzinātnes entuziastus, gan vienkārši kaislīgus sēņotājus.