Maduro aizturēšana un tās tūlītējā ietekme uz pasaules tirgiem
Pasaules finanšu tirgos ir novērots straujš dārgmetālu, īpaši zelta, cenu pieaugums pēc tam, kad ASV spēki aizturēja Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro. Kā ziņo telekanāls TV3, šis notikums ir izraisījis investoru bažas par pieaugošo ģeopolitisko spriedzi, mudinot tos pārvirzīt līdzekļus uz drošības aktīviem, piemēram, zeltu un sudrabu. Zelta cena ir pieaugusi par aptuveni 2,4%, sasniedzot 4433 ASV dolārus par unci, kamēr sudrabs ir sadārdzinājies gandrīz par 5%.
Nikolass Maduro tika aizturēts nakts operācijas laikā Karakasā, Venecuēlas galvaspilsētā, ko veica ASV elitārā pretterorisma vienība “Delta Force”. Viņš un viņa sieva Silija Floresa tika pārsteigti miegā savā guļamistabā. Operācijas laikā Venecuēlas dažādās pilsētas daļās bija dzirdami sprādzieni un tika novērots elektrības zudums, kas liecina par iespējamu pretestību. Lai gan viens ASV helikopters tika notriekts un daži amerikāņu karavīri ievainoti, bojāgājušo nebija. Maduro un viņa sieva tika nogādāti uz ASV jūras desanta karakuģa “USS Iwo Jima” un pašlaik tiek vests uz Ņujorku, kur viņam izvirzītas ar narkotikām saistītas apsūdzības, tostarp narkoterorisma sazvērestībā. ASV prezidents Donalds Tramps ir publiskojis fotoattēlu ar aizturēto Maduro.
Naftas tirgus stabilitāte un ģeopolitiskās ietekmes
Atšķirībā no dārgmetāliem, naftas cenas pagaidām saglabā stabilitāti. Lai gan ģeopolitiskā spriedze bieži vien ietekmē enerģijas tirgus, pašlaik nav novērojama ievērojama svārstība naftas cenās. Tomēr nākotnes prognozes norāda uz iespējamu naftas cenu pieaugumu. Ir paredzams, ka vidējā Brent naftas cena 2026. gadā varētu būt apmēram 58 dolāri par barelu, ko veicina arī prognozes par globālo naftas rezervju pieaugumu un spēcīgu ASV skaidrā loka naftas ieguvi. Tomēr pasaules naftas un gāzes cenas ir samērā zemas, kas palīdz bremzēt inflāciju. Paralēli tam, ģeopolitiskā spriedze, ko radījis konflikts Ukrainā un situācija Tuvajos Austrumos, joprojām ietekmē globālo enerģijas tirdzniecību, mainot tirdzniecības plūsmas un cenu atšķirības.
Zelta cenas prognozes un drošības aktīvu nozīme
Neskatoties uz naftas cenu stabilitāti, zelta cena ir piedzīvojusi strauju kāpumu, un prognozes liecina par turpmāku tās pieaugumu. Analītiķi ir norādījuši, ka zelts tradicionāli tiek uzskatīts par drošu patvērumu nestabilos laikos, kad pieaug politiskā un ekonomiskā nenoteiktība. Daži eksperti prognozē, ka zelta cena varētu sasniegt 4000 ASV dolārus par unci līdz 2025. gada beigām vai 2026. gada sākumam, savukārt citi scenāriji paredz cenas kāpumu līdz pat 5000 dolāriem par unci, ja investoru uzticība ASV Federālo rezervju sistēmai sašūposies un tiks novērota masveida ASV valsts obligāciju pārdošana. Tiek prognozēts, ka zelta cena varētu pārsniegt 3000 dolārus par unci 2026. gadā, un līdz 2030. gadam pietuvoties 5000 dolāriem. 2025. gads bija vēsturisks zelta vērtībai, ar vairāk nekā 60% pieaugumu un vairāk nekā 50 rekordaugstiem līmeņiem. Šādu vērtības pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp centrālo banku interese par zelta iegādi, pastāvīgā ģeopolitiskā spriedze un tirdzniecības nenoteiktība.
Latvijas finanšu tirgus un globālās tendences
Lai gan Latvijas finanšu tirgus kopumā ir mazattīstīts, starptautiskie notikumi, piemēram, Maduro aizturēšana, var atspoguļoties arī uz vietējiem finanšu instrumentiem. Tomēr šobrīd nav specifiskas informācijas par tiešu Latvijas tirgus reakciju uz šiem notikumiem. Pašreizējās prognozes Latvijas ekonomikai 2026. gadā ir optimistiskas, paredzot IKP pieaugumu 1,9-3% apmērā, ko veicinās investīcijas, eksports un privātais patēriņš. Inflācijas prognozes Latvijai 2026. gadam norāda uz tās palēnināšanos, galvenokārt pateicoties pārtikas cenu kāpuma tempa samazinājumam un zemo pasaules naftas un gāzes cenu ietekmei. Valdības parāds gan varētu saskarties ar augšupvērstu spiedienu procentu likmju pieauguma dēļ.
Starptautiskās reakcijas un turpmākā situācija Venecuēlā
Nikolasa Maduro aizturēšana ir izraisījusi dažādas starptautiskās reakcijas. Kamēr ASV un tās sabiedrotie operāciju atbalsta, Krievija un Irāna to nosodījušas kā starptautisko tiesību un suverenitātes pārkāpumu. Venecuēlas bruņotie spēki ir pauduši atbalstu viceprezidentei Delsijai Rodrigesai, kura pilda pagaidu valsts vadītājas pienākumus. ASV prezidents Donalds Tramps ir brīdinājis par sekām, ja Rodrigesa nesadarbosies ar Vašingtonu. Maduro stāsies tiesas priekšā Ņujorkā, kur viņam izvirzītas apsūdzības narkoterorismā un kokaīna kontrabandā. Saskaņā ar dažādiem ziņojumiem, operācijas laikā gājuši bojā vismaz 40 cilvēki, tostarp civiliedzīvotāji un militārpersonas. ASV varasiestādes apgalvo, ka Venecuēla ir bijusi iesaistīta narkotisko vielu kontrabandā uz ASV.