Foto. pexels.com

Daudzi no mums ir pārliecināti: svaigs nakts gaiss un istabas vēdināšana nodrošina ideālu miegu. Atveram logu, ieelpojam vēso gaisu un uzreiz liekas, ka izdarām organismam milzīgu pakalpojumu.

Lasītākie

Kokteilis

Vai kāda no tām piepildīsies? Vangas 7 prognozes 2026. gadam – gaišreģe pareģojusi jaunas liela mēroga problēmas

“Kad tika atbīdīti skapīši, tika konstatēts, ka…” Atklāts, ko patiesībā vientuļais pensionārs bija ierīkojis Torņakalna dzīvoklī

Kokteilis

Dzimšanas mēnesis atklāj tavas dvēseles misiju: ko dzīve patiesībā vēlas no tevis


Lasīt citas ziņas

Tomēr pēdējos gados miega pētnieki arvien skaļāk raksta par pretējo: nakts laikā atvērts logs lielākajā daļā gadījumu miegu nevis uzlabo, bet tieši otrādi – sabojā, vēsta vietne chip.de.

Iemesls tam nav oglekļa dioksīds vai aukstums, bet gan kaut kas, ko mēs bieži vien pat nedzirdam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Johannesa Gutenberga universitāte Maincā (Vācija) publicējusi pētījumu, kurā zinātnieki sekoja līdzi miega kvalitātei vairākiem simtiem cilvēku, kas dzīvoja pilsētās. Secinājumi bija nepārprotami: nakts satiksmes troksnis (automašīnas, motocikli, tramvaji, arī attāla šoseja) pat tad, ja mēs to apzināti neuztveram un no tā nepamostamies, joprojām aktivizē organismā stresa reakciju.

Katru reizi, kad garām aizbrauc automašīna vai iedunas kravas auto, smadzenes uz mirkli “pamostas” pat dziļākajā līmenī. Tās izdala stresa hormonus (kortizolu, adrenalīnu), paātrina sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu.

Dienās mēs to pat nepamanām, bet naktī šādu “mikropamošanos” var būt desmitiem vai pat simtiem.

Rezultāts? No rīta jūtamies noguruši, kaut it kā “izgulējāmies” 8 stundas. Ilgtermiņā savukārt pieaug risks: sirds-asinsvadu slimībām (paaugstināts holesterīns, hipertensija), 2. tipa cukura diabētam, depresijai un trauksmei, atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanās.

Tēmas

SAISTĪTIE RAKSTI