Jaunā kārtība paredz, ka transportlīdzekļu vadītāji pirms ierašanās robežšķērsošanas vietā reģistrējas elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā tīmekļa vietnē, norādot robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku un rindas veidu (prioritāti).
Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūras uzturēšanas izmaksas būs iespējams segt no iekasētās maksas par e-pakalpojumu, nepieprasot valsts budžeta līdzekļus un neradot ietekmi uz valsts budžetu, uzsvēra ministrijā.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas deputāti šogad 19.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma SM sagatavotos grozījumus Latvijas valsts robežas likumā, kas paredz noteikt pienākumu transportlīdzekļus reģistrēt elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas.
SM iepriekš skaidroja, ka pirms Latvijas sauszemes ārējās robežas šķērsošanas vietām “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki” veidojas gan kravu, gan pasažieru pārvadātāju, gan vieglo transportlīdzekļu rindas. Tādējādi transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri nepiemērotos un antisanitāros apstākļos ir spiesti ilgstoši uzturēties uz koplietošanas autoceļiem.
Vienlaikus dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 eiro dienā. Ja šobrīd transportlīdzekļu gaidīšanas laiks uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis, tad, salīdzinot transportlīdzekļa dīkstāves izmaksas, gaidot rindā uz autoceļa, elektroniskās rindas pakalpojuma izmantošanas izmaksas dienā par vienu transportlīdzekli varētu būt līdz četrām reizēm mazākas.
LETA jau ziņoja, ka sākotnēji vienkāršotu elektroniskās rindas risinājumu bija plānots ieviest līdz 2024.gada beigām, bet pēc tam – līdz šā gada maija beigām.
Latvijas ārējās robežas šķērsošanas elektroniskās rindas un kontroles procesa elektronizētās pārvaldības risinājuma ieviešana ir plānota divos posmos. Pirmajā posmā tiks ieviesta vienkāršota elektroniskā rinda visās ārējās sauszemes robežas vietās. SM iepriekš atzīmēja, ka tas ir vienkāršots risinājums, kas funkcionalitātes un veiktspējas ziņā nav pielīdzināms pilnvērtīgi izstrādātam pirmā posma nodevumam.
Savukārt otrā posma laikā elektronizētajai pārvaldības sistēmai noteiktās funkcijas ietver valsts ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietu iekšējo procesu norises, kas ietver transportlīdzekļu plūsmas automatizāciju, procesu digitalizāciju un elektronisku pārvaldību un savstarpējas datu apmaiņas nodrošināšanu starp robežšķērsošanas pārbaudēs iesaistīto kompetento iestāžu informācijas sistēmām.
Ziņojumā ietvertā informācijas tehnoloģiju (IT) risinājuma pirmā un otrā posma ieviešanai kā finansējuma avotu plānots izmantot ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam līdzfinansējumu. Plānotais finansējums viedās robežas pirmā un otrā posma īstenošanai veido 8,375 miljonus eiro, tostarp 7,118 miljoni eiro no ES fondiem un 1,256 miljoni eiro būs valsts budžeta līdzfinansējums.