Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jauno 2026. gadu sācis ar plašām pārmaiņām gan savā komandā, gan valdības sastāvā. Ukrainā ir iecelts jauns prezidenta kancelejas vadītājs, jauns aizsardzības ministrs, jauns enerģētikas ministrs, kā arī pirmdien kļuva zināms par Ukrainas Drošības dienesta vadītāja Vasila Maļuka aiziešanu no amata.
Pārmaiņas sākās pēc tā dēvētās “Mindičgeitas” – liela apmēra korupcijas skandāla, kurā aizdomas krīt uz vairākiem prezidentam Zelenskim pietuvinātajiem. Amatu zaudēja ne vien tieslietu un enerģētikas ministri, bet arī prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks.
Pēc aptuveni mēnesi ilga jauna vadītāja meklējumiem 2. janvārī Zelenskis paziņoja, ka prezidenta kanceleju turpmāk vadīs līdzšinējais Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs (Budanova vietā darbu Galvenajā izlūkošanas pārvaldē turpinās Olegs Ivaščenko).
Mēģinājums attīrīt varu
Zelenskis šīs pārmaiņas pamatoja ar to, ka šobrīd nepieciešams vairāk koncentrēties uz valsts drošības jautājumiem.
Pēc analītiķu domām, kadru pārbīdēm ir arī citi iemesli. Ļvivas Politehnikuma profesors Mikola Bučins pirmdien Ukrainas sabiedriskajā medijā atzīmēja, ka šīm un citām pēdējo dienu laikā izziņotajām pārmaiņām amatu pārdalē varētu būt gan iekšēji, gan ārēji iemesli.
“Ukraina šobrīd pārdzīvo virkni korupcijas un citu skandālu, kas raisa jautājumus par šīs vadības un kopumā politiskās elites efektivitāti, caurspīdīgumu, godīgumu un tā tālāk. Ja runājam par šīm kadru pārbīdēm, tad, no vienas puses, tur var saskatīt mēģinājumus attīrīt varu, padarīt to mazāk toksisku,” spriež Bučins.
“Šobrīd ir daudz jautājumu – kāpēc vieni kara laikā atdod visu, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru, bet citi izvērš apjomīgas korupcijas lietas.
No otras puses – tā kā ir mainījies prezidenta biroja vadītājs un šobrīd amatos varētu būt daudz viņa cilvēku, tas var būt mēģinājums pārdalīt ietekmes sfēras.”
Nomainīts arī specdienesta vadītājs
Savukārt pie ārējiem iemesliem tiek minēta nepieciešamība stiprināt gan Zelenska komandu, gan attiecības ar sabiedrotajiem pēc korupcijas skandāla, turklāt gatavojoties šā gada izaicinājumiem. Pašlaik nav lielas skaidrības, kā turpinās attīstīties sarunas par karadarbības izbeigšanu Ukrainā.
Ukrainā mainīsies arī aizsardzības ministrs – līdzšinējam aizsardzības ministram Denisam Šmihaļam piedāvāts enerģētikas ministra amats, kas bija brīvs pēc iepriekšējā ministra atkāpšanās saistībā ar korupcijas skandālu. Savukārt aizsardzības ministra amats piedāvāts līdzšinējam digitālās transformācijas ministram Mihailo Fedorovam. Par ministriem jaunajos amatos vēl būs jābalso Ukrainas parlamentam.
Pirmdien no amata atkāpies arī Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītājs Vasils Maļuks, neskatoties uz sabiedrībā pazīstamu cilvēku aicinājumiem viņu atstāt amatā. Paziņojumā sociālajos tīklos viņš raksta, ka paliks drošības dienesta sistēmā realizēt specoperācijas. Maļuks turpmāk koncentrēsies uz operācijām pret Krieviju.
Maļuka pilnvaru laikā Drošības dienests veica vairākas augsta līmeņa operācijas dziļi Krievijā un okupētajās teritorijās. Pērn vasarā tika īstenota operācija “Zirnekļa tīkls”, izvietojot kravas automašīnās paslēptus dronus visā Krievijā, lai uzbruktu gaisa spēku bāzēm tūkstošiem kilometru attālumā no Ukrainas robežas.
Atkāpšanās iemeslus Maļuks neskaidro, vien norāda, ka Zelenska iniciētās izmaiņas nāks par labu spēcīgam un modernam specdienestam. Zelenskis paziņojis, ka par SBU priekšnieka vietas izpildītāju iecelts Jevhenijs Hmara, kurš līdz šim vadījis SBU specoperāciju nodaļu.
Ukrainas mediji vēsta, ka Maļuks tiek mainīts Ukrainas Drošības dienesta iesaistes dēļ pretdarbībā korupcijas apkarotājiem, kas izmeklēja “Mindičgeitu”; tiek pieminēts arī, ka dienesta darbinieki esot iekasējuši nelegālus maksājumus no uzņēmējiem.
Ukraiņi ar bažām vēro notikumus Venecuēlā
Ukrainas medijos daudz tiek spriests arī par notikumiem Venecuēlā, kur ASV veica prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšanas operāciju. Ukraina, tāpat kā visa pasaule, ļoti uzmanīgi seko līdzi notiekošajam. Jāsaka, ka pirmās sabiedrības reakcijas sociālajos tīklos bija diezgan asas – tika saskatīta ASV agresija, vilktas lielas paralēles ar Krievijas diktatora Putina rīcību 2022. gada 24. februārī. Tāpat ukraiņiem ir bažas par to, kā šis konflikts ietekmēs Ukrainu.
Tomēr oficiālā valdības nostāja ir ļoti uzmanīga un piesardzīga. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha uzsvēra, ka Ukraina konsekventi aizstāv tautu tiesības dzīvot brīvi, bez diktatūras, apspiešanas un cilvēktiesību pārkāpumiem. Maduro režīms pārkāpa visus šos punktus, un Ukraina nav atzinusi Maduro leģitimitāti pēc pēdējām vēlēšanām.
Līdzīgi kā virkne Eiropas valstu, Ukrainas ārlietu ministrs norādīja, ka Ukraina iestājas par turpmāku notikumu attīstību saskaņā ar starptautisko tiesību principiem, prioritizējot demokrātiju, cilvēktiesības un venecuēliešu intereses.
Savukārt prezidents Zelenskis preses konferencē pajokoja: “Ja jau tā drīkst izrīkoties ar diktatoriem, tad ASV zina, ko vajadzētu darīt tālāk…” Tas acīmredzot bija mājiens uz citiem, Ukrainai kaimiņos esošiem diktatoriem.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu