Iedzīvotāju finansiālā situācija: jaunas tendences
Lai gan vairumam Latvijas iedzīvotāju jeb 64% ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā būtiskas finansiālas grūtības, jaunākie dati liecina par pieaugošu iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem šie maksājumi sagādā izaicinājumu. Kā informē portāls NRA, šī tendence ir īpaši izteikta gada aukstajos mēnešos, kad palielinās izdevumi par apkuri. Pērnā gada nogalē, salīdzinot ar 2024. gadu, respondentu skaits, kuriem ikmēneša rēķinu segšana ir problemātiska, pieaudzis no 7% līdz 13%.
Gada aukstie mēneši – īpašs izaicinājums
Saskaņā ar “Luminor” bankas un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas datiem, 16% Latvijas iedzīvotāju saskaras ar grūtībām savlaicīgi apmaksāt rēķinus tieši ziemas mēnešos, galvenokārt apkures izmaksu dēļ. Šis rādītājs gada izskaņā ir pieaudzis līdz 23%, salīdzinot ar 15% 2024. gadā. Šis periods īpaši izaicinošs kļūst iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem. Lai gan kopējais algu pieaugums un prognozētā zemāka inflācija (3,8% jūlijā) varētu liecināt par uzlabojumiem, Centrālās statistikas pārvaldes dati tomēr rāda, ka ar mājokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto preču un pakalpojumu cenas pēdējos mēnešos ir palielinājušās. Piemēram, elektroenerģija gada laikā kļuvusi par 14,2% dārgāka, dabasgāze par 2,2%, bet siltumenerģija par 2%.
Finansiālās situācijas atšķirības pa vecuma grupām un reģioniem
Aptaujas dati atklāj, ka visbiežāk ar ikmēneša rēķinu apmaksu bez grūtībām tiek galā iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, iespējams, viņu stabilākā ienākumu līmeņa dēļ. Reģionālā griezumā vislabāk ar maksājumu segšanu klājas Vidzemes iedzīvotājiem. Savukārt grūtības rēķinu apmaksā ziemas periodā biežāk skar vecāka gadagājuma cilvēkus – 19% iedzīvotāju vecumā no 65 līdz 75 gadiem atzīst, ka saskaras ar šīm problēmām. Kopumā 7% respondentu norāda, ka regulāri kavējuši savus tekošos rēķinu maksājumus, un starp viņiem 11% ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem.
Iemesli un risinājumi
Kā galvenie faktori, kas ietekmē iedzīvotāju spēju veikt savlaicīgus maksājumus, tiek minēti pieaugošie komunālie maksājumi, iepriekšējo gadu cenu kāpums, ko cilvēki joprojām izjūt, un iespējami nepietiekami uzkrājumi neparedzētiem gadījumiem. Lai gan kopumā novērots algu pieaugums un prognozēta mazāka inflācija, mājsaimniecību izdevumu pieaugums saglabājas. Lai veidotu finansiālo stabilitāti, speciālisti iesaka rūpīgi plānot un pārraudzīt savas finanses, kā arī veidot nelielus uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem. Ieteicams analizēt izdevumus, izmantojot aplikācijas vai Excel failus, un rast iespējas ietaupīt, piemēram, veicot pārtikas produktu analīzi un meklējot izdevīgākus piedāvājumus, nezaudējot kvalitāti. Savlaicīga plānošana var palīdzēt mazināt stresu un finansu problēmas ikdienā.
Ekonomiskā prognoze un iedzīvotāju noskaņojums
Neskatoties uz atsevišķiem izaicinājumiem, kopējais Latvijas ekonomikas noskaņojums ir piesardzīgi optimistisks. Latvijas Bankas prognozes liecina, ka inflācija tuvākajos gados varētu svārstīties 2–3% robežās, kas ir virs Eiropas Centrālās bankas mērķa līmeņa. Tomēr 2026. gadā paredzams IKP pieaugums par 2.8%. Aptaujas par iedzīvotāju finansiālo situāciju 2026. gadam liecina, ka 38% respondentu cer uz uzlabojumiem, savukārt 14% prognozē pasliktināšanos. Iedzīvotāji kopumā kļuvuši piesardzīgāki savos finanšu plānos.