Ilustratīvs attēls
Foto: AFP/Scanpix/LETA
ASV spēki plāno sagrābt sankcijām pakļautu Krievijas naftas tankkuģi, kas saistīts ar Venecuēlas naftas tirdzniecību, ziņo CBS News, atsaucoties uz ASV amatpersonām.
VIDEO. “Apsveicu, draugi, Ukrainā saimniekos krievi!” Horens Stalbe satraukts par Latvijas drošību
Kokteilis
Vai kāda no tām piepildīsies? Vangas 7 prognozes 2026. gadam – gaišreģe pareģojusi jaunas liela mēroga problēmas
“Situācija ir kļuvusi bīstama – iedzīvotāji baidās, manā ģimenē viens jau nomira no šī!” Ādažu iedzīvotāji ir nopietni satraukti par savu drošību
Šīs ziņas parādījās tikai divas dienas pēc tam, kad ASV sāka plaša mēroga uzbrukumu Venecuēlai, kura mērķis bija mainīt režīmu un konfiscēt valsts naftas rezerves.
Krievijas kuģis, agrāk pazīstams kā “Bella 1”, ir pazīstams ar savu iesaistīšanos Irānas un Venecuēlas jēlnaftas tirdzniecībā. 20. decembrī, ceļā uz Venecuēlu, kuģis izvairījās no ASV sankcionētas naftas tankkuģu blokādes, atsakoties atļaut ASV krasta apsardzei iekāpt uz kuģa. Šis iekāpšanas atteikums galu galā pamudināja ASV vajāt kuģi Atlantijas okeānā.
CITI ŠOBRĪD LASA
Laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka, mēģinot izvairīties no ASV krasta apsardzes, kuģis “Bella 1”, kas pārdēvēts par “Marinera”, parādījās Krievijas kuģu reģistrā, norādot savu ostu kā Sočus, Krievijā, un ka apkalpes locekļi uz kuģa korpusa bija uzgleznojuši Krievijas karogu. “The New York Times” arī ziņoja, ka kuģis, iespējams, dodas uz Krievijas ostas pilsētu Murmansku.
Divas amatpersonas CBS News pastāstīja, ka ASV vēlējās kuģi sagrābt, nevis mēģināt to nogremdēt, salīdzinot konfiskāciju ar ASV operāciju decembrī, kuras laikā tika sagrābts naftas tankkuģis “The Skipper”, kas bija iesaistīts Venecuēlas naftas tirdzniecībā.
Ziņojumi par plānoto aizturēšanu parādās laikā, kad Vašingtonas un Maskavas attiecības kļūst arvien saspīlētākas, ASV turpinot būt par starpnieci miera sarunās Ukrainā.
Pirms aresta Maduro bija ciešas saites ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, un Maskava bija viena no lielākajām Venecuēlas ieroču piegādātājām un sniedza tai lielus finanšu aizdevumus.
Pēc plaša mēroga triecieniem Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ASV iejaukšanās ir “nepieņemams neatkarīgas valsts suverenitātes pārkāpums”.
Neskatoties uz vairākus mēnešus ilgajām ASV vadītajām miera sarunām, Putins vairākkārt ir atteicies piekrist pamieram Ukrainā, pieprasot savus nosacījumus kara izbeigšanai.
Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes decembrī nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada, jo Ukrainas spēki turpina uzbrukumus naftas infrastruktūrai visā Krievijā.
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI