Pēc mēra teiktā, pašvaldības darbiniekiem būtu bijis jāveic ikgadējas pārbaudes, īpašu uzmanību pievēršot ugunsbīstamām zonām, piemēram, virtuvēm. Taču likums neparedzēja pienākumu izvērtēt skaņas izolācijas materiālus griestos.
Iepriekšējās pārbaudēs trūkumi netika konstatēti, tomēr tieši putu skaņas izolācija šobrīd tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem faktoriem, kas veicināja straujo liesmu izplatīšanos.
Fero norādīja, ka tas būs tiesas ziņā, vai pašvaldība tiks iekļauta kriminālprocesā, ko uzsākuši Šveices prokurori.
Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja cilvēki vecumā no 14 līdz 39 gadiem. Kopumā 15 bojāgājušie bija jaunāki par 18 gadiem. Jaunākie upuri bija 14 gadus veca meitene no Šveices un tikpat vecs zēns no Francijas. Šis fakts radījis jautājumus par to, vai bārā tika pietiekami stingri kontrolēts apmeklētāju vecums.
Komentējot videomateriālus, kuros redzams ugunsgrēks bāra pagrabstāvā, Fero asi kritizēja bāra vadības rīcību, runājot par “bezatbildīga riska kultūru”. Bāra vadītāji šobrīd tiek izmeklēti aizdomās par nolaidīgu nonāvēšanu, nolaidīgu dedzināšanu un nolaidīgu miesas bojājumu nodarīšanu. Varasiestādes jau slēgušas vēl vienu izklaides vietu, ko pārvaldīja tie paši īpašnieki.
Pašvaldība norādīja, ka divas avārijas izejas formāli bija pietiekamas līdz 200 cilvēkiem — 100 augšstāvā un 100 pagrabā. Tomēr izmeklētāji pārbaudīs, kādā stāvoklī šīs izejas bija traģēdijas naktī. Izdzīvojušo liecības un vietējo iedzīvotāju stāstītais raisa aizdomas, ka pagrabstāva avārijas izeja ugunsgrēka laikā varēja būt aizslēgta.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pēc traģēdijas Kransmontanas pašvaldība aizliegusi pirotehnikas izmantošanu slēgtās telpās. Tiek uzskatīts, ka ugunsgrēks izcēlies no dzirkstelēm šampanieša pudelēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!