Kāpēc tas ir tik būtiski?
Jo visiem ir skaidras valsts prioritātes un var plānot attīstību, jaunas nišas. Piemēram, Igaunijas valdība ir apņēmusies attīstīt kodolenerģijas projektus, sadarbojoties ar starptautiskiem partneriem un ražotājiem. Tā ir noslēgusi sadarbības memorandu ar mazajiem kodolreaktoru ražotājiem. Šie memorandi apliecina valsts apņemšanos virzīties uz kodolenerģijas izmantošanu.
Arī mūsu biznesa forumā “Baltic Energy Strategy”mums par to diskutējām. Ir jābūt skaidrai, tālredzīgai vīzijai, kas ir atbilstoša mūsu ekonomikai un uzlabo mūsu konkurētspēju. Ņemot vērā saules un vēja parku dinamisko attīstību, mums būtu svarīgi attīstīt energoietilpīgās industrijas, kas šo saražoto enerģiju arī izmanto. Piemēram, mēs varētu ieinteresēt šeit attīstīties datu centrus, kuri ir šobrīd vieni no lielākajiem enerģijas patērētājiem pasaulē – tiem apkārt būtu sava enerģijas ražošanas eko sistēma ar hidroelektrostaciju, saules un vēja parkiem, kas to cauru gadu apgādā ar elektroenerģiju. Šādi datu centri un ap tiem elektroenerģijas ražotnes būtu labs pienesums ekonomikai, atšķirībā no vienkārši saražotās elektroenerģijas tirdzniecības biržā.
Vai kā nozare jūtiet, ka birokrātija būvniecībā mazinās? Piemēram, šogad Ekonomikas ministrija uzsākusi būvniecības prasību mazināšanu.
Birokrātija būvniecībā pakāpeniski tiek mazināta, un tas ir pozitīvi, bet šīs vienkāršotās prasības galvenokārt attiecas uz mazāka mēroga projektiem, Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) sakārtošanu un būvnormatīvu apvienošana. Tomēr praksē nozare joprojām saskaras ar vairākiem šķēršļiem, kas kavē procesu. Lielākie izaicinājumi ir saistīti ar dublējošiem saskaņojumiem, it īpaši pieslēdzoties inženierkomunikācijām Rīgā. Piemēram, šeit galvaspilsētā vienā zemesgabalā var būt vairāki inženiertīklu turētāji – kabeļu operatori kā “TET”, “Rīgas ūdens”, “Latvijas gāze”, “Rīgas gaisma” u.c. –, un katram ir atsevišķa saskaņošanas kārtība. Tas procesu būtiski ieildzina, turpretī reģionos saskaņojumu iegūšana ir daudz vienkāršāka. Rīgas domei būtu jāpadomā par “vienoto logu” inženierkomunikācijām ar centralizētu saskaņošanu. Lietuvā, pateicoties šādām reformām, jau vienkāršots un paātrināts būvniecības atļauju saņemšanas process.