Pateicoties ES finansējumam vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā, šogad Latvija pilnībā pārrāva vēsturiskās saites ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām un pievienojās Eiropas vienotajam energoapgādes tīklam. ES līdzfinansējums palīdzēja īstenot šo vērienīgāko energoapgādes neatkarības un tādējādi arī reģiona drošības projektu, kura priekšrocības izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs, ik dienu saņemot stabilu elektroapgādi. Tāpat ar ES līdzfinansējumu ir atjaunoti ceļi, būvēti tilti, attīstītas inovācijas, celtas izglītības iestādes un renovētas reģionu slimnīcas – tās ir ilgtermiņa investīcijas, kas Latvijas iedzīvotājiem kalpos turpmākos gadu desmitus.
“Latvija noteikti gūst būtiskas priekšrocības no ES daudzgadu budžeta. Piešķirtais finansējums ne tikai veicina ekonomikas attīstību un uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī stiprina sabiedrības noturību un reģionālo drošību. Gan finansējuma apjoms, gan īstenoto projektu daudzveidība liecina par vērienīgu ieguldījumu Latvijas izaugsmē, kas turklāt palīdz mazināt attīstības atšķirības starp ES dalībvalstīm,” uzsver Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks. Tāpēc Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar portālu “Delfi.lv” trīs mēnešu garumā veidos informatīvu rubriku par 12 ES daudzgadu budžeta ietvaros finansētiem dažādu jomu projektiem, kas ir devuši īpašu pienesumu Latvijas iedzīvotājiem.
Lai novērtētu, cik procentuāli liela ir ES finansējuma ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību, FM sadarbībā ar Latvijas Universitātes ekspertiem ir veikusi finanšu rādītāju modelēšanu, kas atspoguļoti pētījumā. Pētījuma vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Oļegs Krasnopjorovs vērtē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts, pateicoties ES finansējumam 2007.–2025. gadā, vidēji ir bijis par 8,1 % lielāks nekā tas būtu bez tā.*